Eksperti: Līdz ar gāzes tarifu kāpumu šā gada inflācijas krituma iespējas būtiski samazinās

Rīga, 24.jūl., LETA. Gāzes tarifu kāpums palielinās patēriņa cenu pieaugumu un Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem tiks dota vēl viena inflācijas šoka deva, proti, tarifu kāpums ierobežo iespējas būtiski samazināt inflāciju šogad, atzina aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

LETA jau ziņoja, AS "Latvijas Gāze" (LG) dabasgāzes tarifi ar 1.oktobri pieaugs vidēji par 38% un tarifu pieaugums būs atkarīgs no patēriņa apjoma, šodien žurnālistus informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva.

 

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām palielināsies par 60%, bet rūpnieciskajiem lietotājiem - no 32% līdz 40% atkarībā no patēriņa apjoma, sacīja Andrējeva.

"Hansabanka" Galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda - lai gan tarifu kāpums palielinās patēriņa cenas, tā otrās kārtas efekti šoreiz visticamāk būs zemāki nekā iepriekš - gan iekšzemes pieprasījums, gan inflācijas gaidas mazinās, kas samazina uzņēmēju spēju pārlikt cenu kāpumu uz patērētāju pleciem.

 

Viņš uzsver, ka, pakāpeniski pieaugot darba meklētāju īpatsvaram un mazinoties uzņēmumu peļņai, piemēram, pirmajā ceturksnī šajā gadā darbaspēka vidējā produktivitāte samazinājās, izzūd arī algu-cenu spirāles ietekme, jo algu kāpums sāk atpalikt no cenu kāpuma tempiem.

 

Viņš skaidro, ka kopējā ietekme - caur siltumu, elektroenerģiju, ražotāju cenām - uz patēriņa cenām varētu būt aptuveni 1,5% līmenī.

 

"Pieņemot, ka siltuma tarifi tiks palielināti jau šogad, mēs saglabājam iepriekšējo gada vidējās inflācijas prognozi - 16%. Gada beigās inflācija varētu samazināties līdz aptuveni 13%," norāda eksperts.

 

"Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova norāda, ka gāzes tarifu pieaugumam sekos citu administratīvi regulējamo cenu kāpums, kas gan samazinās mājsaimniecību pirktspēju, gan arī palielinās kopējo cenu līmeni valstī.

 

"Neapšaubāmi, tarifu pieaugumu tiešais efekts nebūs liels un visdrīzāk būs mazāks par vienu procentpunktu, tomēr mēs gandrīz nevaram prognozēt netiešo ietekmi. Var sagaidīt tikai, ka šoreiz šis efekts būs mazāks un "godīgāks" nekā iepriekš," uzskata eksperte.

 

Viņa norāda, ka agrāk atsevišķi uzņēmēji nepamatoti izmantoja energoresursu sadārdzinājumu kā skaidrojumu savu preču un pakalpojumu cenu tik straujam pieaugumam.

 

"Tagad ekonomiskā situācija valstī ir kardināli mainījusies. Strauji samazinoties iekšējam pieprasījumam, uzņēmējam vairs nav izdevīgi celt cenas, citādi preces pircēju skaits būtiski mazināsies. Teorētiski runājot, uzņēmējiem tagad ir divas iespējas - vai nu iekļaut ar tarifu kāpumu saistīto izmaksu pieaugumu savu preču un pakalpojumu cenās un zaudēt klientus, vai nu ciest zaudējumus," uzsver eksperte.

 

"Kaut arī tās ir divas galējības, tik un tā varam sagaidīt, ka negatīvas tendences biznesa vidē - štata samazinājums vai pat darbības pārtraukšana - turpināsies," norāda Ertuganova.

 

"Jo vairāk, cerība, ka maijā tika sasniegts inflācijas augstākais punkts, ir gandrīz izzudusi. Kā jau bieži notiek Latvijā, visdrīzāk atkal realizēsies pesimistiskās prognozes - inflācijas samazinājums Latvijā varētu būt atlikts uz nākamo gadu," skaidro eksperte.

 

"Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris šodien žurnālistiem norādīja, ka mūsdienu realitāte ir energocenu kāpums visā pasaulē un ar to būs jārēķinās arī Latvijā. Gāzes cenu kāpumam neizbēgami būs ietekme uz inflāciju, tomēr šī situācija ir vērtējama arī divējādi.

 

Apstākļos, kad būtiski pieaug cenas, aizvien nozīmīgākas sāk kļūt jaunās tehnoloģijas, to izstrāde un ieviešana. Daudziem nāksies pārskatīt savu ražošanu, izskatīt iespējas modernizēt ražošanu, kā arī iespējas samazināt gāzes patēriņu. Pēc Kehra domām, apstākļos, kad pieaugs cenas, samazināsies pieprasījums, un tas jau savukārt varētu ietekmēt arī inflācijas mazināšanos.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas