Eksperti prognozē jaunu bezdarbnieku vilni jau tuvāko mēnešu laikā, palielinot spiedienu uz budžetu

Rīga, 5.jūn., LETA. Pāris mēnešu laikā gaidāms jauns bezdarbnieku vilnis, kas palielinās spiedienu uz sociālo budžetu, prognozē aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova norāda, ka, kaut arī situācija darba tirgū ir nedaudz stabilizējusies, tomēr tā, visticamāk, ir īslaicīga parādība. "Diemžēl Latvijas ekonomika atrodas brīvajā kritienā un lejupslīde vēl nav sasniegta," uzskata eksperte.

 

Viņa skaidro, ka vēsturiski tendences darba tirgū ar laika nobīdi atspoguļojas izmaiņās ekonomikā, tādējādi situācija darba tirgū varētu uzlaboties tikai tad, kad Latvijas tautsaimniecībā būs novērojamas ievērojamas atveseļošanās pazīmes - ne agrāk kā nākamā gada beigās.

Jau tagad situāciju Latvijas darba tirgū var salīdzināt ar to, kas bija novērojama pēc Krievijas krīzes.

 

"Diemžēl Latvijā ir aktuāla slēptā bezdarba problēma, kad cilvēkiem it kā ir darbs, bet viņi jau kādu laiku nesaņem algas vai darba process uzņēmumā ir uz laiku apturēts, un tādējādi bezdarba rādītāji izskatās labāki nekā realitātē," norāda Ertuganova.

 

Plānotais darbinieku skaita samazinājums valsts sektorā liecina par jaunu masveida atlaišanas vilni tuvāko mēnešu laikā.

 

"Satricinājumi finanšu tirgos un tiem sekojoša globāla recesija izraisīja strauju bezdarba pieaugumu visā pasaulē. Tādējādi pasliktināšanās darbaspēka tirgū ir visas pasaules kopēja tendence - Eiropā bezdarbs sasniedz jau 9,2%, ASV - 8,9%," akcentē Ertuganova.

 

"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka reģistrētais bezdarbs ir stabilizējies vairāku iemeslu dēļ.

 

"Pieaugot slēptajam bezdarbam, uzņēmumi, šobrīd arī valsts iestādes, lai nezaudētu kvalificētu darbaspēku, samazina slodzi, bet neatlaiž. Tādējādi atbilstoši bezdarbnieku reģistrācijas noteikumiem tie neskaitās bezdarbnieki. Bezdarbnieki nepilda savu pienākumu regulāri ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai. Ilgstošiem bezdarbniekiem, pārstājot saņemt bezdarbnieka pabalstu, šāda motivācija ir viszemākā," skaidro eksperts.

 

Precīzāka statistika, kas raksturo bezdarba līmeni, ir darba meklētāju īpatsvars, kas šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 13,9% jeb 168 800 cilvēku darbaspējīgajā vecumā.

 

"Šogad darba meklētāju īpatsvars var sasniegt pat 19%-20%. Būs otrais vilnis gan reģistrētā bezdarba, gan darba meklētāju īpatsvara pieaugumam. Šoreiz tas būs vērojams gan privātajā, gan valsts sektorā," prognozē Stikuts.

 

Ienākumiem mazinoties un vājinoties valsts atbalstam, privātais sektors būs spiests atlaist darbiniekus. Arī sekmīga valsts pārvaldes reforma veicinās brīvu darbaroku parādīšanos darba tirgū. "Diemžēl bezdarbs varēs sākt samazināties tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, kas, ātrākais, notiks nākamā gada sākumā. Visticamāk, bezdarbs sāks samazināties 2010.gada otrajā pusē, un parasti bezdarba samazināšanās ir pakāpeniska, līdz ar jaunu darbavietu rašanos," norāda Stikuts.

 

Bezdarbnieku problēma valsts budžetam būs aktuāla visu nākamo gadu, kamēr tiks maksāti bezdarbnieku pabalsti. Savukārt budžeta spēja izmaksāt šos pabalstus ir atkarīga no valsts pārvaldes reformas, norāda Stikuts.

 

"Lai apzinātu reformas apmērus, jāapzinās - ja valsts pamatbudžets būtu bijis sabalansēts kopš 2004.gada, tad sociālais budžets būtu uzkrājis aptuveni miljardu latu, ar ko varētu nodrošināt bezdarbnieku iztiku pāris gadus," uzsver Stikuts.

 

"DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Ieva Vēja uzskata, ka dažu tuvāko mēnešu laikā reģistrētais bezdarbs šādā līmenī varētu arī stabilizēties.

 

"Pirmais bezdarba vilnis, kas bija vērojams gada sākumā, nu jau ir beidzies, liela daļa uzņēmumu savu darbību vairāk vai mazāk pārstrukturizējusi. Reģistrētā bezdarba stabilizēšanos ietekmēs arī vasaras sezona, kad nodarbinātība tradicionāli ir lielāka. Daļa jauno bezdarbnieku, nespējot atrast darbu Latvijā, devusies strādāt uz citām valstīm, arī uzlabojot reģistrētā bezdarba statistiku," norāda Vēja.

 

Jauns bezdarba vilnis varētu būt rudenī, kad sāks darboties budžeta grozījumos ietvertie izdevumu samazināšanas pasākumi un darba vietu samazināšana valsts sektorā.

 

"Valsts izdevumu apgriešanai tāpat būs vairāk vai mazāk jūtama netieša ietekme, kad, samazinoties valsts iepirkumiem un pasūtījumiem, arī privātuzņēmumiem var nākties samazināt darbības apjomus," brīdina eksperte.

 

Vēja skaidro, ka valsts speciālajā jeb sociālajā budžetā šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, jau ir deficīts - četros mēnešos 74 miljoni latu, kas līdz šim ticis finansēts no valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikuma.

 

"Tas attiecas arī uz bezdarbnieku pabalstiem, un pašlaik spēkā esošais budžeta likums paredz šādu finansējumu visa gada laikā. Kopumā bezdarba līmenis ir visai inerts rādītājs, tas ir viens no pēdējiem, kurā atspoguļojas ekonomiskās situācijas izmaiņas, kā jau bija redzams nesenajā bezdarba kāpumā, kad ekonomiskās problēmas bija sākušās jau labu laiku iepriekš, bet bezdarba rādītāji sāka strauji augt tikai šā gada sākumā," norāda Vēja.

 

Augsts bezdarba līmenis Latvijā var saglabāties vēl vairākus gadus, kamēr ekonomikā turpināsies lejupslīde vai pieauguma tempi būs niecīgi.

"Bezdarba līmeni Latvijā vērā ņemami var ietekmēt arī emigrācija, kas šobrīd atkal aktualizējusies, un pēc gadiem, kad ekonomiskā situācija būs uzlabojusies, Latvija var saskarties ar strādājošo skaita trūkumu," norāda Vēja.

 

Jau ziņots, ka maijā bezdarba līmenis valstī sasniedza 11,3% un valstī bija reģistrēti 126 602 bezdarbnieki.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas