Eksperti: Straujais IKP pieaugums trešajā ceturksnī pārsteidz

Rīga, 9.nov., LETA. Straujais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums trešajā ceturksnī pārsteidz, norāda aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.

"Hansabankas" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka šie dati pārsniedz ekspertu prognozes, jo tika gaidīts, ka IKP pieaugums būs starp 9% un 10%. Centrālās statistikas pārvaldes publicētais vērtējums pat nedaudz pārsniedz otrā ceturkšņa IKP pieauguma rādītāju, kas bija 11%.

Šī ziņa šķiet pārsteidzoša, zinot, ka augustā un septembrī ir samazinājies mazumtirdzniecības pieaugums: no 24,7% jūlijā līdz 19,1% augustā un 16,8% septembrī. Arī izsniegto kredītu apjoms pieaudzis lēnāk, samazinājušies konjunktūras rādītāji.

Kopainu papildina krasā importa pieauguma sarukšana līdz 13,4% gada pieaugumam augustā un 8,5% septembrī no 33,3% gada pirmajos septiņos mēnešos.

IKP rādītājus noteikti ir ietekmējis veselīgais eksporta pieaugums, taču maz ticams, ka tas varētu būt pietiekami spēcīgs, lai kompensētu iepriekš minēto faktoru samazinošo ietekmi, jo apstrādes rūpniecība, kas ir galvenā eksportējošā nozare, trešajā ceturksnī auga tikai par 0,5%.

Tāpēc sagaidāms, ka vēlāk statistikas pārvalde varētu publiskot samazinātu trešā ceturkšņa IKP pieauguma vērtējumu. Vērtējums balstīts uz modeli, ar kura palīdzību ir grūti novērtēt situāciju brīžos, kad mainās tendences ekonomikā, skaidroja Strautiņš.

"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova norādīja, ka, neskatoties uz manāmo ekonomisko procesu palēninājumu, IKP attīstības tempi arī trešajā ceturksnī palika augstā līmenī, pārsniedzot 11%. Šāds ilgstoši straujš ekonomikas attīstības temps liek satraukties.

Pirmkārt, tas nav sabalansēts, jo attīstība notiek galvenokārt uz pakalpojumu sektoru rēķina, bet vairākas rūpniecības nozares vairs neturpina savu attīstību vai pat regresē. Otrkārt, ir skaidrs, ka ekonomika nevar attīstīties šādā veidā bezgalīgi, jo bāze stabilai ekonomikas attīstībai, kuras pamatā ir rūpniecības nozares, vēl nav izveidota.

Ekonomisko tempu samazinājums ir tikai laika jautājums, jo jau tagad daži pakalpojumu sektori uzrāda palēninājuma pazīmes, piemēram, mazumtirdzniecībā. Šodien izziņotie dati nenorāda IKP pieauguma sadalījumu pa sektoriem un tāpēc secinājumus varēs izdarīt tikai pēc pilnīgākas datu izziņošanas decembrī, uzsvēra eksperte.

Visticamāk, gada pēdējā ceturksnī ekonomikas attīstības rādītājiem jāsamazinās. Pakalpojumu sektoru lēnā attīstība un zemā aktivitāte nekustamā īpašumu sektorā varētu liecināt par iekšējā patēriņā samazinājumu.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika par 70% ir atkarīga no iedzīvotāju patēriņa, šādas tendences nevar neatspoguļoties IKP ciparos. Kopumā šī gada IKP pieaugums visdrīzāk pārsniegs prognozes un pārliecinoši pārsniegs 10%. Turklāt, jāņem vērā, ka pelēkā ekonomika pakāpeniski tiek legalizēta, kas arī uzlabo IKP rādītājus, norādīja Ertuganova.

Jau ziņots, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Precizēta un plašāka informācija par trešā ceturkšņa IKP pieauguma tempu un vērtību tiks publiskota 7.decembrī.

LETA jau ziņoja, ka IKP pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaudzis par 11,9%. Tas ir straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas