Eksperts: Nākamajā gadā būtiskas izmaiņas latu procentu likmju tirgū nav gaidāmas

Rīga, 26.dec., LETA. Nākamajā gadā būtiskas izmaiņas latu procentu likmju tirgū nav gaidāmas, uzskata "Nordea Markets" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Viņš norādīja, ka "latu procentu likmēm šis bija traks gads, taču negaisa mākoņi jau sāka savilkties pagājušajā gadā, kad Latvijas Banka (LB) mēģināja bremzēt agresīvo kredītu tirgus augšanu ar izmaiņām refinansēšanas likmē un obligāto rezervju normā".

LB centienus kavēja eiro cenas atrašanās pie LB intervences atzīmes, kā dēļ ar katru pasākumu, kurš komercbankām lika turēt kontos vairāk latu, šie lati tika nopirkti no LB. Daudz kas mainījās februārī. Baumas par lata devalvācijas iespēju izraisīja tirgū paniku, un cilvēki skrēja pārdot ne tikai tos latus, kuri viņiem bija, bet arī visus savus šā gada gaidāmos latu ieņēmumus.

Šāda ažiotāža pavājināja lata vērtību, un tā pirmo reizi attiecībās ar eiro sasniedza savu minimālo atzīmi. Pēdējo reizi lata cena minimālo atzīmi sasniedza 2001.gada pirmajā janvāra darbdienā. Tad lats vēl bija piesaistīts SDR valūtu grozam, atgādināja Lāriņš.

Nav svarīgi, kam ir piesaistīts lats - SDR vai eiro, bet minimālās atzīmes sasniegšana nozīmē LB ārvalstu valūtu rezervju pārdošanu. Pēc eksperta vārdiem, par laimi, Latvijas tirgus ir mazs un lieli uzbrukumi latam nav iespējami, ko parādīja arī notikumi februārī. LB ārvalstu valūtu rezerves februāri tika patukšotas ļoti minimāli, jo labi kalpoja LB noteiktais eiro cenas svārstību koridors.

Tirgus zaudēja jaudu, pirms tika sasniegta LB intervences atzīme. Ažiotāža un spekulatīvie uzbrukumi latam izraisīja strauju lata procentu likmju lēcienu. Tā dēļ augstās latu procentu likmes atbaidīja devalvācijas spekulantus, jo augsto procentu likmju dēļ spekulācijas uz devalvāciju maksāja ļoti dārgi un, visticamāk, tiem, kuri to darīja, radīja zaudējumus, uzsvēra eksperts.

Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indeksa RIGIBOR procentu likmju veselību varēja pārbaudīt ar datiem par komercbanku darījumiem ar LB.

Kamēr bankas no LB aizņēmās milzīgas summas par dārgajām LB cenām, lata procentu likmes turējās augstos līmeņos. Kad no LB netika aizņemti līdzekļi, likmes pazeminājās. Latus var iegūt, aizņemoties vai nopērkot no LB, vai saņemot no Valsts kases. Latus atņem nodokļu maksātāji, kuri katru mēnesi pārskaita naudu uz Valsts kasi, kura visu savu naudu tur LB.

Šo darījumu līdzsvars jeb attiecības, kā arī LB monetārā politika noteiks lata procentu likmju izmaiņas arī nākamajā gadā. LB politika iezīmē procentu likmju koridoru un nosaka, cik daudz latu komercbankām jātur LB kontos, skaidroja eksperts.

Kreditēšanas pieauguma tempu pazemināšanās ietekmē obligāto rezervju normu - tā pieaug lēnāk nekā laikā, kad bija straujais kreditēšanas tempu pieaugums. Šis faktors neatvieglo dzīvi, bet vismaz nepadara to daudz grūtāku.

Visticamāk, ka nākamā gada sākumā latu procentu likmēm drīzāk būs spiediens uz augšu, prognozē analītiķis. Situācija varētu mainīties, ja LB pamainītu monetāro politiku, piemēram, paaugstinātu depozīta likmi vai pazeminātu refinansēšanas vai lombarda likmi.

Komercbanku sektors pagaidām negaida situācijas uzlabošanos latu tirgū, par ko liecina kaut vai fakts, ka likviditāte termiņiem virs viena mēneša latu tirgū ir ļoti zema. Darījumi garākos termiņos tikpat kā nenotiek, jo katrs ilgtermiņa lats ir zelta vērtē, uzsver Lāriņš.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas