ES līdzfinansējumu saņems 17 Latvijas policentriskās attīstības pilsētas

Rīga, 9.nov., LETA. Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadība ir piekritusi piešķirt 263 miljonus eiro (184 miljonus latu) pilsētvides attīstībai 17 Latvijas pilsētām, šodien konferencē "Pilsētu politika un pilsētas Latvijā" paziņoja EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta par Latviju un Lielbritāniju atbildīgās nodaļas vadītājs Džeks Engvegens.

Finansējumu novirzīs Aizkrauklei, Cēsīm, Daugavpilij, Gulbenei, Jelgavai, Jēkabpilij, Kuldīgai, Liepājai, Līvāniem, Madonai, Rīgai, Saldum, Smiltenei, Talsiem, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij. Pie tam Rīgā, kura, pēc EK domām, ir viena no plaukstošākajām Eiropas pilsētām, EK līdzfinansējums pienākas tikai divu aktuālo problēmu - sociālās atstumtības un vides degradācijas - mazināšanai.

 

Engvegens arī pastāstīja, ka EK sākumā vēlējusies ar līdzfinansējumu atbalstīt tikai 9-10 Latvijas pilsētas, bet Latvija vēlējusies saņemt EK līdzfinansējumu 54 pilsētu attīstībai. Beigās panākts kompromiss par EK atbalstu 17 policentriskās attīstības pilsētām.

 

Engvegens uzsvēra, ka EK līdzfinansējuma nauda netiks sadalīta 17 izraudzītajām Latvijas pilsētām, bet gan tiks atbalstīti konkrēti projekti, tāpēc to pašvaldībām ir jāizstrādā attīstības vīzijas 2015.-2020.gadam.

 

Latvijas Universitātes profesors Edvīns Vanags iepazīstināja konferences dalībniekus ar savu pētījumu par Latvijas pilsētām. Izrādās, visaugstākais attīstības indekss ir Rīgas rajona Baložiem - 2,6, tālāk seko Ikšķile ar 1,8, Salaspils ar 0,84, Baldone ar 0,6, Ķegums ar 0,52, Ogre ar 0,51 un tikai septītajā vietā atrodas Rīga, kuras attīstības indekss ir 0,43.

 

Teritorijas attīstības indeksu pagastiem rēķina, izmantojot sešus rādītājus, pilsētām - septiņus, rajonu un reģionu - astoņus rādītājus, tajā skaitā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, bezdarba līmeni, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru uz vienu iedzīvotāju, nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju, ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaitu uz 1 000 iedzīvotājiem, iedzīvotāju blīvumu uz vienu kvadrātkilometru, pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas u.c.

 

Vispastāvīgākā izaugsme vērojama Valmierā, Jūrmalā, Rīgā, vissvārstīgākā - Ventspilī un Jelgavā, vispastāvīgākais attīstības kritums vērojams Smiltenē, visstabilākā attīstība vērojama Baložos, Ikšķilē, Salaspilī.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas