"Financial Times": Politiskā nestabilitāte palielina Latvijas ievainojamību

Londona, 24.okt., LETA. Latvija, Eiropas visvairāk pārkarsusī ekonomika, ir ieslīdējusi politiskā krīzē, kas to padara vēl ievainojamāku pret noskaņojumu pasaules finanšu tirgū, trešdien raksta "Financial Times".

Aigara Kalvīša (TP) valdība otrdien pārdzīvoja uzticības balsojumu parlamentā, taču tiek prognozēts, ka nepopulārā valdība varētu turpināt darboties vienīgi, kamēr parlaments pieņem nākamā gada budžeta projektu.

Bijušais piena pārstrādes vadītājs Kalvītis, kurš jau pēc trim amatā pavadītiem gadiem ir kļuvis par Latvijas premjerministru ar lielāko stāžu, ir zaudējis partijas līderu uzticību pēc vadošā korupcijas apkarotāja Alekseja Loskutova nemākulīgās atstādināšanas.

Pagājušajā nedēļā Kalvītim nācās atgriezties no Eiropas Savienības (ES) samita Lisabonā, kad lielākās demonstrācijas kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991.gadā lika diviem viņa pārstāvētās Tautas partijas ministriem atstāt amatus.

Piektdien Kalvītis noraidīja savu iespējamo atkāpšanos no premjerministra amata ar vārdiem "Mums ir jāuzņemas atbildība... koalīcija ir nolēmusi virzīties uz priekšu."

Paradoksālā kārtā politiskie nemieri ir izraisījušies brīdī, kad nozīmīgākie ekonomiskie rādītāji ir tikko sākuši uzlaboties un valdība, šķiet, beidzot ir nopietni ķērusies pie makroekonomiskās nelīdzsvarotības risināšanas.

Latvija, kas februārī piedzīvoja nacionālās valūtas vērtības kritumu, tiek uzskatīta par vienu no Eiropā ievainojamākajām ekonomikām, pasliktinoties nosacījumiem globālajā kreditēšanas tirgū.

Ārvalstnieku rokās ir maz latos denominētu aktīvu, kas sarežģī spekulatīvus uzbrukumus latam, taču ekonomiskās nesabalansētības lielais apmērs ir licis amatpersonām atspēkot baumas, ka valūtas kursa piesaistes maiņa ir neizbēgama.

Ārvalstu banku finansētais patēriņa bums ir izveidojis ārējo parādu, kas pagājušā gada beigās sasniedza 117% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un augstu tekošā konta deficītu.

Pēc martā pieņemtā pretinflācijas plāna un lēnāka banku kredītu pieauguma ekonomika, šķiet, strauji atdziest. Īpašuma cenas jau pusgadu samazinās, kamēr mazumtirdzniecības apgrozījuma un jaunu automobiļu reģistrācija pieauguma, kā arī mēneša tekošā konta deficīta rādītāji pēdējā laikā ir sākuši samazināties.

"Korekcija ir sākusies vēlāk, nekā tai būtu vajadzējis sākties, tāpēc tā, iespējams, būs koncentrētāka un asāka, nekā mēs vēlētos redzēt," norāda "Hansabank" vadītājs Erki Rāsuke. "Neskatoties uz to, mēs esam liecinieki labām un atbilstošām izmaiņām."

"Mēs paredzam visai ātru atgūšanos un pēc tam visai spēcīgu izaugsmi nākamajos gados, tomēr vairs ne tādos tempos kā iepriekš," sacīja Rāsuke.

Kalvītis ar kavēšanos ir vērsies pret inflāciju, izsakoties pret pārmērīgo privāto patēriņu un algu prasībām un pievēršoties stingrākai fiskālajai politikai. Tagad valdība paredz 0,4% pārpalikumu šā gada budžetā, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 1,4% deficītu. Nākamajam gadam tiek plānots 1% budžeta pārpalikums, kas 2009.gadā pieaugs līdz 1,2% un 2010.gadā - līdz 1,5%.

Valdības darba grupas arī izvirzījušas mērķi līdz gada beigām dot priekšlikumus attiecībā uz ekonomikas piedāvājuma pusi, pievēršot uzmanību eksporta konkurētspējas palielināšanai, darba ražīgumam un darbaspēka piedāvājumam.

"Ir darīts pietiekami," saka reitingu aģentūras "Moody's" pārstāvis Kenets Očads. Septembrī "Moody's" pazemināja Latvijas kredītreitinga perspektīvu no pozitīvas uz stabilu, joprojām saglabājot reitingu par divām pakāpēm augstāku nekā citām reitingu aģentūrām. "Daudzus gadus bija tikai runas, bet ne darbība. Beidzot kaut kas tiek darīts."

Tomēr politiskās nestabilitātes dēļ tālākas reformas pašlaik ir zem jautājuma zīmes un tas var samazināt vietējo un ārvalstu investoru uzticību, uzsver "Financial Times".

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas