Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Freimanis: latviešu pacietība slēpjas no padomju laika mantotā spējā dzīvot citā vidē, ignorējot valsti

RĪGA, MAR 17, BNS - Sociologs Aigars Freimenis uzskata, ka latvieši, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir pacietīga tauta un šāda īpašība saistāma ar PSRS laikiem.

"Viss ir gauži vienkārši. Ļoti daudz ļaužu no padomju laika iemantojuši fantastisko iespēju dzīvot citā vidē, galīgi ignorējot valsti. Kā tas periodiski manifestējas, redzams februāra statistikā. Valsts ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa krītas, toties no PVN - ceļas! Tātad - sarūkot algām, palielinās pirktspēja! Tā ir zīme, ka "apakšā" notiek stihiski, uz izdevīgumu balstīti procesi. Tā ir tā pilsoniskā sabiedrība, pēc kuras brēc politiķi, bet kura veidojas pati un dzīvo aizvien vairāk ar antivalsts noskaņu," trešdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" saka Freimanis.  

Pēc viņa vārdiem, cilvēki netieši ir vienojušies savā pretdarbībā valstij un sevi attaisnot ar domu, ka arī elite zog: "Kāpēc jādzen sevi uz ielas un jāprasa kaut ko no valdības, ja izdzīvošanas modelis atrodams tūlīt un tepat? Proti, nemaksāt, izvairīties, sadarboties un mijiedarboties pret valsti. To taču nevajag saukt katrreiz vārdā, bet sašutumam vai sirdsapziņas balsij, kas reizēm iečukstas - pagaidiet, mēs nerīkojamies īsti pareizi! -, uzreiz ir gatava atbilde, ka augšā tak visi zog!"

 

Cilvēki secinot, ka labāk esošajos apstākļos ir nekur neiet, nepiedalīties, lai nesagādātu sev liekas nepatikšanas.

 

"Labāk nekur nepiedalāmies, uz ielas neejam. Kas zina, noķers vēl policija, ieliks uz diennaktīm, uzliks sodu - un zaudējumi vien celsies. Pie padomju varas visi izgāja 1. maija demonstrācijā, lai tūlīt pēc tam atgrieztos virtuvē un spļautu tam virsū. Tāpēc mums nav tās sociāli satīklotās sabiedrības, kāda ir Zviedrijā vai Grieķijā ar stingrām kreisuma tradīcijām un pilsonisko sabiedrību kā starpnieku starp indivīdu un valsti. Mums pilsoniskā sabiedrība ir pašpietiekama alternatīva, kurā brīžiem grūtāk, brīžiem vieglāk, bet tā dzīvo savu dzīvi. Tas ir ļoti attīstīti un tas pieļauj, ka visskaļāk pret naudas atmazgāšanu kliedz tas, kurš pats ar to nodarbojas. Ja kāds pavisam izkrīt no aprites, tad viņš brauc projām. Durvis ir vaļā," rezumē Freimanis.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas