FRS procentlikmju samazināšana izraisa dolāra vērtības krišanos, zelta un naftas cenu pieaugumu

Vašingtona, 1.nov., LETA--AFP/REUTERS. ASV Centrālā banka - Federālo rezervju sistēma (FRS) - trešdien pazemināja bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem - līdz 4,5%, lai veicinātu ASV ekonomiku, kas cieš no ievērojamas lejupslīdes nekustamo īpašumu tirgū.

FRS paziņojums izraisīja ASV dolāra vērtības krišanos, vienlaicīgi paaugstinot naftas un zelta cenas.

ASV Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) jau pagājušajā mēnesī samazināja bāze procentu likmi par pusprocentpunktu, taču lejupslīde ASV nekustamo īpašumu tirgū, kas ir viena no nopietnākajām vairākos desmit gados, nav izrādījusi nekādas uzlabošanās pazīmes.

Likmju samazināšana jau tika gaidīta, taču ASV Centrālā banka trešdien brīdināja par iespējamu tālāku procentlikmju samazināšanu nepieciešamības gadījumā.

Federālajai rezervju sistēma pavēstīja, ka procentlikme samazināta, lai ASV ekonomikas pieaugumu noturētu mērenā ātrumā, vienlaicīgi prognozēja lēnāku pieaugumu sakarā ar situāciju nekustamo īpašumu tirgū.

2007.gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika pieauga par 3,8%, kas ir labākais rādītājs kopš 2006.gada pirmā ceturkšņa.

Kaut arī ASV ekonomiskais pieaugums ir bijis stabils, ekonomisti baidās, ka tuvākajos mēnešos pieaugums ievērojami palēnināsies, galvenokārt nekustamo īpašumu tirgus dēļ.

Kaut arī Federālo rezervju sistēmas (FRS) bāzes procentu likmes pazemināšana jau bija gaidīta, tā izraisīja satraukumu biržās.

Procentu likmju samazināšanas mērķis ir palielināt vietējo patēriņu pasaules lielākajā ekonomikā un mazināt nekustamo īpašumu krīzes sekas, taču veselīga ASV ekonomika nozīmē lielāku pieprasījumu pēc naftas.

ASV vieglās jēlnaftas cena decembra piegādēm ceturtdien Āzijas tirgū sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 96,02 dolārus (46,76 latus) par barelu, pārspējot trešdienas rekordu - 94,74 ASV dolārus (46,14 latus).

Kopš šā gada sākuma ASV vieglās jēlnaftas cena ir palielinājusies par apmēram 50%.

Tomēr ASV vieglās jēlnaftas cena joprojām atpaliek no inflācijas izlīdzinātā 1980.gada aprīlī sasniegtā visu laiku augstākā līmeņa - 101,7 dolāriem (50,14 latiem) par barelu.

Arī Londonas biržas galvenā tirgotās naftas - "Brent" jēlnaftas cena Āzijas tirgū ceturtdien sasniedza jaunu rekordu - 91,62 dolārus (44,62 latus) par barelu, pārspējot iepriekšējās dienas rekordu - 90,94 ASV dolārus (44,29 latus).

Tajā pašā laikā kārtējo rekordu sasniedza eiro kurss pret dolāru - 1,4504 dolārus par vienu eiro, pirmo reizi pārsniedzot 1,45 dolāru līmeni.

Tas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas 1999.gadā.

Dolāra vērtība nokritusies arī attiecībā pret citām valūtām.

ASV dolāra vērtības krišanās ārvalstu tirgos nozīmē, amerikāņiem dārgāk maksā ārvalstīs ražotas preces un produkti, īpaši nafta.


Arī zelta cenas trešdien pirmo reizi kopš 1980.gada pārsniedza 800 ASV dolārus par unci.

Ņujorkas biržā zelta cenas decembrim sasniedza 800,80 ASV dolārus (389,99 latus) par unci.

Vājā ASV dolāra dēļ zelta cenas pēdējā gadā ir pieaugušas par aptuveni trešdaļu, jo pieaugošās naftas cenas izraisa bažas par inflāciju, bet zelts tiek uzskatīts par drošu vērtību nemierīgos laikos.

Visu laiku zelta cenas rekords tika sasniegts 1980.gada 21.janvārī, kad zelta cenas sasniedza 850 dolārus par unci.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas