Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gada otrajā pusē un nākamgad pamatinflācija varētu atgriezties 2,5% līmenī 1

Rīga, 29.apr., NOZARE.LV. Gada pirmajā pusē pamatinflācija vēl turēsies zemā līmenī, taču gada otrajā pusē un 2014.gadā tā varētu atgriezties pie normāla pieauguma - aptuveni 2,5%, kas ir atbilstoši sabalansētai izaugsmei, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā Latvijas Konverģences programmā 2013.-2016.gadam.

Cenu dinamiku Latvijā šogad noteiks samērā vājā ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot atbilstošu zemas inflācijas vidi. Ziņojumā teikts, ka nav pamata paredzēt izmaiņas pasaules pārtikas cenu un energoresursu cenu dinamikā 2013.gadā.  

Paredzams, ka 2013.gadā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits palielināsies par 1,4%, kamēr trīs nākamajos gados tas augs vidēji par 1,3% gadā. Līdz ar to iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu tāpat kā iepriekšējos gados vairāk nodrošinās produktivitātes, nevis strādājošo skaita pieaugums.

Saskaņā ar makroekonomiskās attīstības scenāriju Latvijas ekonomika arī vidējā termiņā saglabās savas pozīcijas un būs viena no straujāk augošajām ekonomikām ES. Ņemot vērā ieilgušo recesiju eirozonā un vienreizējās augstās lauksaimniecības ražas pozitīvās ietekmes izzušanu, īstermiņā sagaidāms IKP ceturkšņu pieauguma tempu samazinājums, bet ar šā gada otro pusi ceturkšņa pieauguma tempi atgriezīsies aptuveni 1% līmenī. Lai gan ceturkšņu pieauguma tempos gaidāms neliels samazinājums gada pirmajā pusē, bāzes efekta ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsme 2013.gadā būs 4%, un vidējā termiņā Latvijas IKP pieaugums 4% apmērā būs līdzvērtīgs IKP potenciālajam pieaugumam, teikts ziņojumā.

 

Līdz ar nodarbinātības pakāpenisku paaugstināšanos bezdarba līmenis vidējā termiņā pazemināsies, ko papildus ietekmēs arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, tostarp emigrācijas dēļ. 2013.gadā sagaidāma darba meklētāju īpatsvara samazināšanās līdz 12,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet jau no 2015.gada bezdarba līmenis būs samazinājies zem 10%. Vienlaikus ar kopējā bezdarba līmeņa samazināšanos saglabāsies salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku skaits un augsts to īpatsvars starp visiem bezdarbniekiem, norādot uz pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību darba tirgū un strukturālā bezdarba riskiem, kas perspektīvā var izraisīt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās profesijās un nozarēs.

 

Tiek prognozēts, ka produktivitātes pieaugums pēdējos divos gados sasniegtajos tempos saglabāsies arī laikā līdz 2016.gadam. Pēdējos četros gados produktivitāte tautsaimniecībā ir augusi straujāk par strādājošo reālo darba samaksu, veicinot Latvijas konkurētspējas pieaugumu ārējos tirgos, un sagaidāms, ka arī turpmākajos gados darba samaksas pieaugums nepārsniegs produktivitātes pieaugumu.

 

Konverģences programmā norādīts uz vairākiem negatīvajiem un pozitīvajiem riskiem.

 

Viens no negatīvajiem riskiem ir tas, ka ekonomikas izaugsmes atjaunošanās eirozonā var notikt lēnāk, nekā prognozēts. Ņemot vērā zemo uzkrājumu līmeni un Latvijas ekonomikas izmēru, iekšējais patēriņš nevar ilgstoši un noturīgi augt bez eksporta kāpuma, līdz ar to iespējama būtiska Latvijas kopējo izaugsmes tempu samazināšanās.

 

Nepārliecinoša ekonomikas atgūšanās eirozonā un Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazināšanās var ietekmēt uzņēmēju un patērētāju konfidenci, līdz ar to var samazināties kopējais pieprasījuma pieaugums Latvijā, mājsaimniecībām izvēloties veidot uzkrājumus un atliekot patēriņu, savukārt uzņēmējiem - mazinot investīciju pieaugumu apjomu.

 

Negatīvo risku vidū ir arī darbaspēka izmaksu pieaugums, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība prasmju un ģeogrāfiskās pieejamības ziņā. Darbaspēka novecošanās atsevišķās profesijās vidējā termiņā var radīt problēmas darba devējiem darbaspēka resursu nodrošināšanā, mazināt Latvijas eksporta apjomu kāpumu, eksporta konkurētspēju, kā arī investīcijas, teikts ziņojumā.

 

Risku vidū minēta arī Latvijas banku sektora ciešā saistība ar Skandināvijas bankām. Problēmu saasinājumi eirozonas valstu finanšu tirgos var paātrināt kredītsaistību samazināšanu pret mātesbankām un veicināt kredītu pieejamības samazināšanos Latvijā, radot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu tirgu Latvijā, tostarp samazinot uzņēmēju iespējas aizņemties investīciju projektu īstenošanai, kā arī sadārdzinot kredītu izmaksas.

 

Ziņojumā minēti vēl vairāki riski: paredzamais elektroenerģijas cenu pieaugums Latvijā, negatīvi stimuli iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam, straujāks cenu pieaugums, nekā prognozēts.

Dokumentā minēts, ka galvenie pozitīvie riski Latvijas ekonomikas attīstībai saistīti ar negatīvo risku neīstenošanos. Eirozonas parādu krīzes risinājumi var dot labāku rezultātu, nekā sagaidāms, pasaules ekonomika attīstās straujāk par prognozēto. Starptautisko aizdevēju un kredītreitinga aģentūru labvēlīgais vērtējums Latvijas tautsaimniecībai apstiprina to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā turpina uzlaboties, kas var veicināt investīciju ieplūdes.

 

Latvijas plānotā pievienošanās eirozonai 2014.gadā vidējā termiņā ir būtisks pozitīvs risks jaunu investoru piesaistei, palielinoties valsts atpazīstamībai un uzticamībai. Valūtas riska mazināšanās var veicināt arī straujāku eksporta kāpumu. ES fondu apgūšanas intensitātes pieaugums un uzņēmēju uzkrātie līdzekļi pēdējo divu gadu laikā ir pozitīvs risks investīciju pieaugumam Latvijas ekonomikā.

Ziņojumā teikts, ka likviditātes pietiekamība bankās un gatavība kreditēt liek saglabāt arī kreditēšanas apjomu straujāku pieaugumu kā pozitīvo risku, kas uzņēmējiem ļautu veikt nepieciešamās papildu investīcijas, lai palielinātu ražošanas jaudas. Tādā veidā tiktu pozitīvi ietekmēti eksporta un investīciju, kā arī privātā patēriņa apjomi, sevišķi vidējā termiņā.

 

Spēcīgi stimuli privātā patēriņa pieaugumam - darba algu pieaugums, nodokļu sloga samazināšana, zema inflācija un konfidenču kāpums saistībā ar ekonomisko attīstību pēdējo divu gadu laikā un plānoto eiro ieviešanu var dot augstāku privātā patēriņa izaugsmi, nekā prognozēts.

 

Ziņojumā teikts, ka produktivitātes pieauguma virzīts algu pieaugums un valsts atbalsts reemigrācijas, mobilitātes, pārkvalifikācijas, izglītības reformu un citu darba tirgus sabalansēšanas pasākumiem vidējā termiņā var radīt pozitīvos riskus reemigrācijas, darba spēka mobilitātes un darbaspēka prasmju atbilstības pieprasījuma pieaugumam, kas veicinātu straujāku ekonomikas attīstību.

 

Lejupvērsti pasaules energoresursu un izejvielu cenu šoki, kā arī lēnāks par prognozēto aktivitātes un algu pieaugums darba tirgū Latvijā rada pozitīvu risku, ka inflācija būs zemāka par prognozēto, skaidrots dokumentā.

 

Latvijas Konverģences programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2013.-2016.gadam. Konverģences programma vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Ziņojumā raksturota Latvijas ekonomiskā situācija, strukturālo reformu ietekme uz tautsaimniecību un valsts finansēm, vispārējās valdības budžeta bilance un parāds, makroekonomiskā scenārija riski, salīdzinājums ar Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015.gadam un ES Padomes ieteikumu ieviešana, vispārējās valdības budžeta bilances un parāda prognožu salīdzinājums, valsts finanšu kvalitāte, publisko finanšu ilgtspēja.

Konverģences programma tiks iesniegta Eiropas Komisijai.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Cityfinances

Atbalsts uzņēmumiem ir viens no ātrākiem veidiem ka piesaistīt finansējumu https://www.cityfinances.lv

pirms 2 gadiem, 2017.03.16 17:08

Latvijas ziņas