Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzņēmušies pārāk lielas kredītsaistības

Rīga, 15.jūn., LETA. Gandrīz puse - 46% - Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka uzņēmušies pārāk lielas kredītsaistības cerībā uz turpmāku ekonomikas augšupeju, liecina "SEB bankas" veiktais sabiedrības noskaņojuma pētījums.

Iepriekšējos gados piedzīvotie straujie ekonomikas izaugsmes tempi veicināja cilvēku pārliecību par ienākumu un patēriņa nemitīgu kāpumu arī nākotnē, kas bija par iemeslu pārāk lielu kredītsaistību uzņemšanai.

 

Pētījums rāda, ka šā gada maijā 46% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja savu optimismu par galveno iemeslu nespējai atmaksāt kredītu, kamēr 2008.gadā šādam viedoklim piekrita tikai 31% respondentu.

 

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka šī tendence ir likumsakarīga, jo 2008.gadā cilvēki tik krasi neizjuta savu ienākumu samazināšanos, kā tas ir šobrīd, un jautājumi par kredītmaksājumu kavējumiem nebija tik aktuāli.

 

Pētījums parāda, ka samazinās Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka galvenais iemesls grūtībām kredītu atmaksas laikā ir cenu pieaugums. 2008.gada augustā 53% respondentu vainoja inflāciju, bet 2009.gada maijā šo iemeslu minēja vairs tikai 22%.

 

Par valdības kā grūtās finansiālās situācijas veicinātāju 2008.gada augustā nobalsojuši 47% respondentu, kamēr 2009.gadā šis uzskats kļuvis mazāk pārstāvēts - valdību vaino 39% respondentu.

 

Ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, ir saprotama tendence, ka kredīta ņēmēju skaits sarūk. 2009.gada maijā respondentu vidū bija tikai 17%, kas šobrīd būtu gatavi izmantot kredīta sniegtās iespējas, bet desmit mēnešus atpakaļ tādi bija trešdaļa aptaujāto jeb 33%.

Augošā ekonomikā iedzīvotāju vēlme uzlabot savas dzīves kvalitāti, kas paaugstina pieprasījumu pēc kreditēšanas resursiem, ir pilnīgi saprotama. Taču šī brīža pieredze liek secināt, ka pat straujās valsts attīstības laikā visi finanšu darījumi, īpaši ilgtermiņa aizņemšanās, ir rūpīgi jāapsver un jāpārdomā, norāda Rudzītis.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas