Gāzesvada "Nord Stream" būvnieki gatavi sākt sarunas par gāzesvada atzara būvniecību uz Dobeles gāzes krātuvi

Rīga, 29.sept., LETA. Gāzesvada "Nord Stream" būvnieki ir gatavi sākt sarunas par gāzesvada atzara būvniecību uz Dobeles gāzes krātuvi, šodien Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās komisijas Enerģētikas apakškomisijas deputātiem stāstīja "Nord Stream" padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis.

Viņš stāstīja, ka gāzesvada "Nord Stream" atzara būvniecība uz Dobeles gāzes krātuvi tehniski ir iespējama. Tiesa, ja to dara pēc "Nord Stream" gāzesvada uzbūvēšanas, atzara izbūvēšana uz Dobeles gāzes krātuvi būs tehniski sarežģītāka un dārgāka.  

"Ja visas nepieciešamās atļaujas tiks saņemtas laikus, gāzesvada būvniecība varēs sākties jau 2010.gada pirmajā ceturksnī un gāzesvada pirmā kārta būs gatava 2011.gada 1.ceturksnī, jo jūrā dienā var izbūvēt divus līdz trīs kilometrus gāzesvada dienā," stāstīja Baumanis.

 

Savukārt Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta Enerģijas tirgu nodaļas vadītāja Indra Niedrīte teica, ka Dobeles gāzes krātuve ģeoloģiskā, seismiskā un ekonomiskā izpēte tiks pabeigta 2011.gadā. Pašlaik Inčukalna dabasgāzes krātuvē var uzglabāt 3,2 miljardus kubikmetru gāzes, bet Latvijas patērētājiem nepieciešami tikai aptuveni 1,6 miljardi kubikmetru gāzes. Jau tagad esot izteikts piedāvājums lietuviešiem, kuri var izmantot Inčukalna gāzes krātuves, ja vien paši ir gatavi ieguldīt līdzekļus krātuves infrastruktūras uzturēšanā.

 

"Ja Dobelē tiek būvēta jauna gāzes krātuve, Latvijai jāmeklē iespējas, kur tā realizēs gāzi, kas tur tiks uzglabāta. Jāveic nopietns ekonomiskais pamatojums, kam un par kādām cenām realizēsim gāzi," teica Niedrīte.

 

Baumanis mudināja deputātus iepazīties ar Holandes gāzes distribūcijas centru, kurā no dažādiem gāzesvadiem ieplūst gāze un tā tiek realizēta dažādiem klientiem, turklāt daļa gāzes tiek realizēta virtuāli.

 

Šodien deputāti nepauda savu nostāju par "Nord Stream" atzara būvniecību uz Dobeles gāzes krātuvēm. Enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Krauklis (TP) uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvija var atrast ekonomiski izdevīgu risinājumu gāzes realizācijai, valstij būtu vērts iesaistīties šādā projektā.

 

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) gan pauda arī savu personīgo viedokli, ka gāzesvada būvniecība jūrā ir kā "nagla kuņģī", jo jūras vide ir grūti kontrolējama, tāpēc uzņēmēji izvēlējušies vieglāko no veidiem.

Jau ziņots, ka "Nord Stream" ir dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar ES. "Nord Stream AG" plāno nodot ekspluatācijā pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem 2011.gadā. Katra līnija būs aptuveni 1220 kilometrus gara, un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā.

 

"Nord Stream AG" ir starptautisks kopuzņēmums, kas izveidots ar mērķi plānot, būvēt un apsaimniekot jauno gāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru. "Gazprom" šajā kopuzņēmumā pieder 51% akciju, bet "BASF/Wintershall Holding AG" un "E.ON Ruhrgas AG" pa 20% akciju katram. Uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" pieder 9% akciju.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas