Ģenerālprokuratūru lūdz pārbaudīt aizdomas par iespējamu krāpšanu TM programmatūras iepirkumā

Rīga, 12.nov., LETA. Informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, uzņēmējs un bijušais kompānijas "Lursoft" darbinieks Gints Ernestsons lūdzis Ģenerālprokuratūru pārbaudīt aizdomas, ka 2006.gada nogalē starp Tieslietu ministriju (TM) un SIA "Lursoft IT" noslēgta, iespējams, fiktīva un dažu dienu laikā it kā izpildīta vienošanās par programmatūras piegādi. Šāda rīcība, kuras mērķis, iespējams, bijusi vēlme no valsts budžeta nelikumīgi saņemt gada beigās neiztērētos teju 550 000 latu, viņaprāt, varētu liecināt par krāpšanu un personu grupā veiktu liela apjoma naudas atmazgāšanu.

TM viedokli aģentūrai LETA pagaidām neizdevās noskaidrot, savukārt SIA "Lursoft IT" valdes priekšsēdētājs Ainārs Brūvelis uzsvēra, ka līgums nav fiktīvs, visi darbi saistībā ar sistēmas izveidi esot paveikti un par tiem varot pārliecināties ikviens interesents. Pēc viņa teiktā, šajā gadījumā līguma dokumentācija neparādot reālo darbu apjoma veikšanas laiku, jo nepieciešamās izmaiņas uzņēmums prognozējis savlaicīgi.

 

Līgums, kuru 2006.gada 19.decembrī noslēdza TM un "Lursoft IT", paredz Tiesu vienotās informatīvās sistēmas (TIS) speciālā programmnodrošinājuma papildinājumu izstrādi, saskaņošanu un nodošanu pasūtītājam. Visas šīs darbības it kā notikušas četru dienu laikā, jo pieņemšanas-nodošanas akts par darbu izpildi parakstīts jau 22.decembrī.

 

Ernestsons, kurš patlaban ar bijušo darbavietu - "Lursoft" - tiesājas par programmatūras autortiesību jautājumiem, 7.novembrī nosūtītā vēstulē ģenerālprokuroram Jānim Maizītim lūdz pārbaudīt 549 986 latus vērtā līguma izpildi.

 

Iesniegumā Maizītim IT speciālists atsaucas uz Valsts kontroles (VK) konstatēto revīzijas ziņojumā par TM 2006.gada finanšu pārskatu. VK norādījusi uz risku, ka "Lursoft IT" nevarēja nodrošināt līguma izpildi četrās dienās, tādēļ akts varētu būt parakstīts un norēķini ar "Lursoft IT" veikti, kad līgumsaistības vēl nebija izpildītas.

 

Ernestsons iesniegumā Maizītim raksta, ka jebkuram IT speciālistam ir skaidrs, ka vairāk nekā 500 000 latu vērtu datorprogrammatūras sistēmu "ne fiziski, ne tehniski nav iespējams kādā Latvijas uzņēmumā izstrādāt, saskaņot un nodot pasūtītājam četru dienu laikā". Šie apstākļi, viņaprāt, "norāda uz acīmredzamām krāpšanas pazīmēm šajā darījumā". Viņš lūdz veikt līguma izpildes apstākļu un faktu pārbaudi.

 

Šis it kā četrās dienās veiktais darījums par vairāk nekā pusmiljonu latu starp TM un "Lursoft IT" varētu būt fiktīva vienošanās, kuras mērķis bijis saņemt neiztērēto naudu no budžeta, un tad tas liecinātu par TM personu grupā organizētu un veiktu naudas atmazgāšanu, raksta Ernestsons.

 

Savukārt par krāpšanu liecinātu apstākļi, ja četru dienu laikā TM būtu no valsts budžeta pretlikumīgi firmai samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu vai nu par neizpildītu darbu, vai par ko citu, nekā paredzējis noslēgtais līgums. Ernstsons norāda, ka tādā gadījumā noziedzīga nodarījuma pazīmes, rīkojoties ar valsts naudu, būtu saskatāmas konkrētu TM amatpersonu rīcībā, kas līgumu slēgušas.

 

Brūvelis aģentūrai LETA skaidroja, ka "Lursoft" darbinieki nepārtraukti seko līdzi gaidāmajām likumu izmaiņām saistībā ar viņu uzturētajām sistēmām un jau laikus sāk veikt visus nepieciešamos darbus. Arī šajā gadījumā ar TIS uzņēmums jau krietni iepriekš esot sācis izstrādāt visas nepieciešamās tehnoloģijas, tādēļ pēc līguma noslēgšanas pasūtījums arī realizēts tik īsā laikā.

 

Līdzīgi "Lursoft" jau labu laiku strādā pie tehnoloģiskajiem risinājumiem, lai būtu iespējams nodrošināt jaunajā Maksātnespējas likumā iekļautās prasības, kas stāsies spēkā nākamgad, sacīja Brūvelis.

 

Ernestsons norāda arī uz virkni citu faktu, tostarp nesakārtotajām attiecībām ar TM un "Lursoft IT" autortiesību jomā. Ernestsons, kurš patlaban ar "Lursoft" un TM tiesājas par sistēmas "Kaktuss" autortiesībām, pauž aizdomas, ka, iespējams, TM piegādātas jau iepriekš viņa izstrādātās sistēmas daļas, nevis jauns produkts.

 

Ja tiktu atklāts, ka "Lursoft IT" četrās dienās tomēr ir faktiski izpildījis līgumu ar TM un piegādājis reālas datorprogrammas, Ernestsons lūdzis pārbaudīt piegādes apstākļus un veikt "piegādes priekšmeta kibertehnisko ekspertīzi", lai noskaidrotu četrās dienās veikto izstrādes darbu atbilstību tirgus cenām.

 

Ernstsons lūdzis noskaidrot, vai 2006.gada nogalē noslēgtā līguma izpildes rezultātā piegādātās datorprogrammas nav saistītas ar TIS jau izmantoto sistēmu "Kaktuss", tā pārkāpjot autortiesību likuma normas. Tāpat lūgts pārbaudīt, vai par līguma ietvaros piegādātajām sistēmām TM no "Lursoft IT" ir saņēmusi visus autortiesību dokumentus no fiziskajām personām - darbu autoriem.

 

IT speciālists lūdz nopratināt tos "Lursoft IT" darbiniekus, kas četru dienu laikā it kā veikuši TM piegādāto sistēmas papildinājumu saskaņošanu, izstrādi un nodošanu.

 

"Ņemot vērā minētā darījuma (..) summas lielumu no valsts budžeta, kā arī VK ziņojumā norādītos krāpšanas riskus, uzskatām, ka prokuratūras pienākums būtu sabiedrības un valsts interesēs veikt šī līguma finansiālās puses un reālo darbu izpildes fakta detalizētu pārbaudi, sadarbojoties šādā pārbaudē ar VK speciālistiem," teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā iesnieguma kopijā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas