Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ģenerālprokurors uzskata, ka sikās zādzības jādekriminalizē

Lai izmeklētu vienu lietu un sodītu vainīgo kaut vai par ievārījumu burkas vai degvīna pudeles zādzību lielveikalā, valsts tērē aptuveni 5000 latu, liecina aprēķini, kuru pamatā izmantoti gan tiesībsargu
iestāžu budžeti, gan izmeklēšanā un tiesāšanā pavadītais laiks.

Policija jau gadiem ilgi runā par to, ka viņi ir "nokrauti" ar sīko zādzību lietām un labprāt šo noziegumu dekriminalizētu, proti, izskatītu to administratīvā kārtā, uzskatot, ka tā būtu ātrāk un lētāk. Pagājušajā nedēļā šai idejai savu atbalstu intervijā žurnālam Jurista Vārds arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) vairākkārt publiski paudusi atbalstu dekriminalizācijas procesam.

 

"Nav normāli, ja policists aptuveni trīs mēnešus veic virkni procesuālu darbību, pratina lieciniekus, meklē un fiksē pierādījumus, piemēram, tualetes papīra zādzības gadījumā lielveikalā, kā tas bijis tērējusi laiku un resursu, kas līdzvērtīgs, piemēram, nozagtas automašīnas meklēšanai.

 

Viņa apšauba, vai izmeklēšana administratīvā kārtā būs lētāka, taču policijas darbu atslogotu gan.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas