Izmaksu dēļ maizes ražošanu pārtrauc "Vidzemes maiznīca"

Rīga, 2.nov., LETA. Viena no vecākajām Latvijas ceptuvēm AS "Vidzemes maiznīca" pārtraukusi maizes ražošanu, savukārt SIA "Ratiko" Limbažos savu maizes ceptuvi reorganizēs, šodien ziņo laikraksts "Dienas Bizness".

Speciālisti norāda, ka tās ir sekas pieaugošajām izejvielu un ražošanas izmaksām.

 

Patlaban "Vidzemes maiznīca" galvenokārt specializējas miltu un konditorejas izstrādājumu ražošanā, tiks pārtraukta arī toršu ražošana.

 

"Vidzemes maiznīcas" valdes priekšsēdētāja Ligita Liepiņa laikrakstam sacīja, ka lēmums pārtraukt maizes ražošanu pieņemts, jo strauji pieaugušas izmaksas ne vien izejvielām - miltiem un citiem produktiem, bet vērojams arī citu resursu sadārdzinājums, kā rezultātā maizes ražošana kļuvusi nerentabla.

 

Turklāt arī ražošanas apjomi bijuši nepietiekami lieli. "Pagaidām tortes cepam un ražojam sausiņus, barankas," sacīja Liepiņa, nevēloties sīkāk komentēt situāciju uzņēmumā.

 

Kā liecina "Lursoft" dati, "Vidzemes maiznīca" pērn strādājusi ar 1,89 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 1,1 miljonu latu mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauguši no 53,5 tūkstošiem latu 2005.gadā līdz 73,9 tūkstošiem latu pagājušā gada beigās.

 

Būtisks apgrozījuma samazinājums no 14,3 tūkstošiem latu 2005.gadā līdz 1,9 tūkstošiem latu pērn vērojams arī SIA "Vidzemes maiznieks", kuru arī vada Liepiņa. Par šo uzņēmumu sīkāku informāciju laikrakstam neizdevās gūt.

 

Maizes ceptuves reorganizāciju Limbažos plāno veikt SIA "Ratiko", kas plāno pārcelt ražotni uz mazākām telpām.

 

"Ratiko" valdes priekšsēdētājs Jānis Uzkliņģis laikrakstam pastāstīja, ka līdzšinējās telpas uzņēmumam bijušas par lielu, tāpēc nolemts veikt pārcelšanos. Tiesa gan, pagaidām notiek sarunas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, vai šādu soli iespējams akceptēt saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu piešķiršanu.

 

Uzkliņģis piebilst, ka sakarā ar reorganizāciju būs neliels maizes ražošanas pārtraukums un pēc tam iecerēts ražot baltmaizi, bet par rudzu maizi viens no lielākajiem Limbažu rajona maizes cepējiem vēl lems.

 

Kā norāda "Dienas Bizness", maizes cepšanas nozari būtiski ietekmē resursu sadārdzinājums - vairāki ražotāji, tostarp "Ž.Lagzdiņa maizes fabrika", "Zelta kliņģeris", "Zelta dona" pārtraukuši ražošanu, bet citi pārorientējušies uz konditorejas vai citu izstrādājumu ražošanu.

 

Pēc Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) datiem, darbu pārtraucis arī "Jēkabpils maizes kombināts". Patlaban LMB apvieno 32 maizes ceptuves, kas aizņem vairāk nekā 80% Latvijas maizes tirgus.

 

Kā uzsver LMB vadītājs Valdis Circenis: "Notiekošais ir sekas straujajam izmaksu pieaugumam un ražošanas neefektivitātei." "Vidzemes maiznīcai" ir lielas ražošanas telpas Rīgā, ko skar gan nekustamā īpašuma nodokļa kāpums, gan lielas uzturēšanas izmaksas, turklāt tās pilnībā netiek noslogotas.

 

Patlaban ražošana koncentrējas trīs lielo tirgus spēlētāju - AS "Hanzas maiznīcas", SIA "Fazer maiznīcas" un AS "Maiznīca Dinella" rokās, turklāt mazo un vidējo uzņēmumu daļa arvien samazinās.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas