Janvārī vadošie politiķi sasnieguši publicitātes apjoma rekordus presē

Rīga, 6.febr., LETA. Saspringtie ekonomikas un politikas notikumi janvārī Latvijas vadošajiem politiķiem nodrošinājuši straujus publicitātes apjoma kāpumus preses izdevumos, liecina aģentūras LETA Mediju monitoringa nodaļas veiktais pētījums.

Lielākajai daļai politiķu, kas iekļuvuši starp 30 visbiežāk pieminētajām personām, janvārī konstatēts lielākais publikāciju apjoms vienā mēnesī, kopš LETA veic šādus pētījumus.

 

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) janvārī pieminēts 834 preses publikācijās, kas veido 14,02% no kopējā politiķu - vairāk nekā 300 personu - publicitātes apjoma.

 

Godmanim janvārī veltītais publikāciju apjoms ir absolūts rekords, kāds konstatēts šī pētījuma veikšanas laikā.

 

Iepriekš augstāko publicitātes apjomu premjers sasniedza pērnā gada decembrī, kad tika pieminēts 634 preses publikācijās.

 

Sociologs Arnis Kaktiņš secina, ka Godmanis patlaban ir kļuvis par sava veida "krīzes seju", kas arī koncentrē lielu daļu uzmanības. Latvijas mediju specifika gan vienmēr bijusi lielāko uzmanību vērst premjera postenim neatkarīgi no personas, tomēr šajā gadījumā ļoti liela nozīme ir arī paša Godmaņa personībai.

Strauju publicitātes kāpumu piedzīvojis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš janvārī pieminēts 668 preses publikācijās, kas veido 11,23% no kopējā politiķu publicitātes apjoma. Līdz šim lielākos publicitātes apjomus prezidents sasniedza pērnā gada novembrī, kad Zatlers bija pieminēts 493 preses publikācijās.

 

Nemainīgi, kā mēnesi iepriekš, trešajā vietā reitingā ierindojies finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kurš pieminēts 273 publikācijās, kas veido 4,59% no apjoma. Salīdzinot ar decembrī, janvārī ministra publicitātes apjomi gan nedaudz ir samazinājušies.

 

Pēc Kaktiņa domām, nav nekāds pārsteigums, ka janvārī vadošie politiķi piedzīvojuši publicitātes kāpumu.

 

Mediju uzmanības lokā ir viss, kas saistās ar ekonomisko krīzi, un reta ir tā diena, kad tādā vai citādā kontekstā par to netiktu runāts. Janvārī saasinājās arī politiskā krīze ar ārkārtas Saeimas vēlēšanu tematiku un iespējamo valdības maiņu, kā arī lielu rezonansi izraisīja 13.janvāra grautiņi Vecrīgā.

Tādēļ neizbēgama ir mediju interese par vadošajiem politiķiem, kas arī atspoguļojas publicitātes reitinga rezultātos.

 

Janvārī nu jau demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) pieminēts 225 preses publikācijās, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) - 192 publikācijās, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) - 169 publikācijās, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) - 165 publikācijās, demisionējusī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) - 163 publikācijās, Saeimas deputāts Raimonds Pauls (TP) - 112 publikācijās, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga - 107 publikācijās, bet Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP) - 100 publikācijās.

 

Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, publicitātes reitingā starp 30 visvairāk pieminētajiem politiķiem pieaudzis opozīcijas politiķu skaits.

Tā reitinga 12.vietā atrodas Saeimas deputāts Artis Pabriks (SCP), 23.vietā ir Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa (JL), 28.vietā atrodas Sandra Kalniete (PS), 29.vietā ierindojies Jānis Urbanovičs (SC), bet reitinga augšgalu noslēdz Einars Repše (JL), kurš ierindojies 30.vietā.

 

Vērtējot opozīcijas rezultātus, Kaktiņš norāda uz Repšes publicitātes apjoma kāpumu. Līdz šim politiķis centies nekontaktēties un distancēties no medijiem, savukārt janvāra rezultāti ļaujot izvirzīt pieņēmumu, ka, iespējams, notikusi apzināta stratēģijas maiņa. To gan parādīšot tikai nākamie mēneši, norāda sociologs.

 

Kā ziņots, aģentūra LETA šo ikmēneša pētījumu sāka veikt 2008.gada februārī. Kopš marta pētījuma datus var analizēt arī pa atsevišķām kategorijām - pēc publicitātes apjoma reģionālajā vai nacionālajā presē, pēc publikāciju valodas.

Ziņu aģentūra LETA ir izveidojusi arī speciālu sadaļu, kurā šis pētījums, sākot no jūnija, aplūkojams vizuāli pārskatāmā formā.

 

Pētījumā tiek analizēti 17 nacionālie preses izdevumi un 39 reģionālie laikraksti, uzskaitot, cik bieži katrs no politiķiem tajos pieminēts.

Turpmāk iecerēts arvien paplašināt gan pētāmo personu loku, gan pētījumā izmantoto masu mediju skaitu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas