Kalvītis mudina TP mainīties, lai politiskajiem lēmumiem gūtu plašāku sabiedrības uzticēšanos

Valmiera, 24.nov., LETA. Nākamgad politiskajiem lēmumiem Latvijā būs nepieciešama daudz plašāka sabiedrības uzticēšanās, šodien Tautas partijas (TP) kongresā sacīja premjers Aigars Kalvītis.

"Ja šādas uzticēšanās nebūs, mēs nespēsim pavirzīties uz priekšu nevienā jautājumā, kā nespējām pavirzīties uz priekšu jautājumā par "Lattelecom" privatizāciju," sacīja politiķis.

TP līdera vērtējumā, situācija Latvijā ir nonākusi līdz tam, ka ir sākusies šķelšanās sabiedrībā, turklāt tas notiekot uz godīgu un atbalstāmu lēmumu bāzes. Neuzticēšanās valdībai to sašķēlusi, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc Kalvītis pieņēmis lēmumu atkāpties no premjera amata - lai nepieļautu tālāku šķelšanos sabiedrībā, lai arī valdība bijusi darboties spējīga.

Kalvītis uzsvēra, ka pēdējā laikā viņš vairākkārt esot pieredzējis situācijas, kad lēmumi, kurus likums ir uzticējis pieņemt Saeimai un valdībai, ir tikuši apšaubīti. Pēc Kalvīša domām, tā iemesls neesot šo lēmumu nepareizība vai apšaubāma kvalitāte. Vēl pirms pieciem līdz desmit gadiem līdzīgās situācijās neviens neesot prasījis tāda līmeņa atklātību un sabiedrības iesaistīšanu politisko lēmumu pieņemšanā, kā tas tiek prasīts pašlaik. Likumu pieņemšana Satversmes 81.panta kartībā vai aizklātas partiju konsultācijas savulaik bijušas vispārpieņemta norma, bet šobrīd tas vairs nedarbojas, atzina Kalvītis.

Viens no argumentiem tam, kāpēc politiķi ir zaudējuši sabiedrības uzticību, ir šaubas par pieņemto lēmumu tiesiskumu, taču runa neesot par lēmumu atbilstību likumam, bet gan par to leģitimitāti vēlētāju acīs. Jaunie informācijas sabiedrības instrumenti ir krietni paaugstinājuši demokrātijas izpratni visos sabiedrības slāņos, teica Kalvītis.

Kalvītis uzskata, ka līdz šim sabiedrībā bija izveidojusies bīstama plaisa starp vēlētājiem un politiķiem. Atgūstot Latvijas neatkarību, tika pieņemti un grozīti no nulles neskaitāmi likumi, izveidojās profesionālu politiķu un juristu elite, kas orientējās likumos daudz labāk par "vienkāršo pilsoni", "savukārt mēs - politiķi - pieņēmām, ka neprecizitātes likumos ir dabisks un neizbēgams process, kuru nepieciešamības gadījumā var labot, bet rezultātā radās savstarpēja neuzticēšanās, kas bieži tika tulkota kā tiesiskais nihilisms", uzskata premjers.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka vienas no lielākajām problēmām Latvijā ir korupcija, birokrātija un sociālā nevienlīdzība. Pēc Kalvīša vārdiem, būtisks iemesls tam ir plaisa starp valsts varas un iedzīvotāju informētības līmeni.

Kalvīša vērtējumā, šādos apstākļos ārkārtīgi pieaug masu informācijas līdzekļu ietekme un līdz ar to arī atbildība. Situācijā, kad politiskā opozīcija kļuvusi mazaktīva, masu mediji arvien biežāk un aktīvāk sākuši pildīt opozīcijas lomu, domā politiķis, turklāt medijiem radusies iespēja ietekmēt politiskos lēmumus visos to līmeņos. "Man jāatzīst, mēs tam nebijām pietiekami gatavi," sacīja Kalvītis.

Sabiedrība vēlas piedalīties politikā, un nedrīkst pieļaut, lai šim aktivitātes vilnim sekotu neapmierinātība ar to, ka sabiedrības viedoklis netiek uzklausīts, sacīja TP līderis.

Runājot par TP turpmākajiem uzdevumiem, Kalvītis atgādināja TP programmātiskos uzstādījumus izglītības jomā, kuri netiekot realizēti, jo partija nav ieguvusi atbildību pār šo jomu valdībā.

Kalvītis uzsvēra, ka TP jāuzņemas smagā loma - izvirzīt par valdības prioritāti valsts enerģētiskās drošības jautājumu un panākt tā drīzu un efektīvu risinājumu. "Mums jāpievērš uzmanība diskusijai Eiropas līmenī par struktūrfondu pārdali no 2009.gada. Valdībai ir jāpanāk akcentu pārbīde par labu energoefektivitātes uzlabošanas projektu atbalstīšanai," sacīja politiķis.

"Mēs nedrīkstam ļaut gūt virsroku populistiem un kreisi noskaņotiem politiķiem," sacīja Kalvītis, piebilstot, ka nedrīkst pieļaut pamatlikuma saplosīšanu, lai arī Satversme varētu tikt modernizēta, taču par to nepieciešamas plašas un kvalitatīvas diskusijas.

Savukārt jautājums par Saeimas atlaišanu esot skatāms kontekstā ar citām izmaiņām - par prezidenta ievēlēšanu un funkcijām, par varas dalīšanu, par premjera tiesībām un pienākumiem, par partiju finansēšanu no valsts budžeta un vēlēšanu norisi.

"Ja mēs gribam izdzīvot kā partija, kas nepieciešama sabiedrība, mums ir jāsaprot un jāprot labot pieļautās kļūdas," teica Kalvītis, atzīstot, ka arī viņam jāuzņemas vaina par to, ka valdības sēdēs nav notikušas sīvas diskusijas un nenotiek lēmumprojektu analīze, tādējādi radot iespaidu, ka īstās diskusijas notiek kaut kur citur.

Savukārt TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis uzsvēra, - lai arī Saeima atrodas visu notikumu epicentrā, tā ir tikai viena no četriem varu pīlāriem. "Neviens izmeklētājs, neviena represīvā struktūra, neviens plašsaziņas līdzeklis, neviens individuāls deputāts, neviens valdības vadītājs nedrīkst pretendēt uz varu monopolu," sacīja Kučinskis.

Pēc Kučinska domām, negatīvi procesi parlamenta darbā iezīmējās 8.Saeimā, kad "pirmo reizi deputāts pret deputātu sāka uzstāties, nedebatējot par lietu, bet gan aizskarot citus personīgu. 8.Saeimā viens politiskais spēks, dīvaina vadoņa kūdīts, sevi pasludināja par izredzētu un diskusijas iegāja strupceļā".

Arī pēc Kučinska domām, ja opozīcija ir vāja, tās vietu ieņem citi - masu mediji, represīvās iestādes u.tml.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns kongresā atzina, ka "pašreizējo premjeru esam izstūmuši paši - gan laicīgi nenorādot uz kļūdām, gan neatbalstot tad, kad tas bija visvairāk vajadzīgs".

Zalāns uzskata, ka joprojām daudzi, iespējams, pat lielākā daļa sabiedrības, nesaprot, ka "mēs katrs pats un katru dienu atbildam par savu labklājību un valsti kurā dzīvojam. Un atbildība nenozīmē vien varas kritizēšanu". Zalāna skatījumā, Latvijas sabiedrība pārāk ilgi ir ieņēmusi apvainotā cilvēka lomu, kad pie viesām nelaimēm ir vainojams kāds cits un ik pa laikam tiek gaidīts kārtējais glābējs.

Pēc politiķa domām, kaitīgākais Latvijai šobrīd ir neziņa, šaubas, naids, nenovīdība un tukša runāšana, neatkarīgi no tā, vai to dara indivīdi, masu mediji vai varas pārstāvji. Latvijai visvairāk pašlaik esot vajadzīga pārliecība, atbildīga rīcība un "varbūt pavisam vienkārši - cilvēkmīlestība".

Lai gan atsevišķi politiķi un sabiedrība pauž viedokli, ka pašreizējā situācijā vienīgā izeja ir Saeimas atlaišana, ne šādu politiku, ne rīcību nevar uzskatīt par atbildīgām, sacīja ministrs, kura skatījumā, no TP puses nebūtu atbildīgi pamest nepadarītus iesāktos darbus.

Ministrs mudināja TP sākt diskusiju par reģionu izveidi Latvijā, jo vara Latvijā esot pārspīlēti centralizēta, tāpēc tā turpmāk jātuvina iedzīvotājiem. Zalāna skatījumā, Latvijai ir nepieciešams arī svarīgs un vienots ilgtermiņa mērķis - vīzija, uz kuru tiekties.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas