Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kampars paliek ekonomikas ministra amatā

RĪGA, JUN 10, BNS - Saeimas deputātu vairākums ceturtdien noraidīja opozīcijas partiju rosināto neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam ("Jaunais laiks", JL), aģentūra BNS uzzināja plenārsēdē.

Par ministra demisiju balsoja 48 deputāti, pret bija 49, bet atturējās viens tautas kalps. Demisijas pieprasījumu atbalstīja opozicionāri - Tautas partijas (TP), pavienības "Saskaņas centrs" (SC), kā arī partiju LPP/LC un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti.

Pret balsoja visi klātesošie apvienības "Vienotība" un pārējo koalīcijas spēku pārstāvji, kā arī visi neatkarīgie deputāti.

 

Atturējās vienīgi deputāts Jānis Klaužs (TP), kurš jau ilgāku laiku nerīkojas saskaņā ar šīs frakcijas disciplīnu, kā arī apsver iespēju 10.Saeimas vēlēšanās startēt ar kādu citu politisko spēku, tostarp, iespējams, ar Zaļo un zemnieku savienību. Savukārt uz sēdi nebija ieradies SC deputāts Vitālijs Orlovs.

Pirms balsojuma Kampars norādīja, ka opozicionāru iesniegtais demisijas pieprasījums ir nepamatots. "Tā kā paši demisijas pieprasījuma ierosinātāji nav minējuši nevienu iemeslu un argumentu šādai rīcībai, sava šā rīta ziņojuma gatavošanā biju spiests izmantot vienīgi viņu izteikumus plašsaziņas līdzekļos," viņš atzina un piebilda, ka arī uzņēmēji izteikuši neizpratni par to, kāpēc ekonomikas ministra krēsls tiek šūpots brīdī, kad ekonomiskā situācija uzlabojas.

 

Kampars atgādināja, cik kritiskā situācijā varu pārņēma Valda Dombrovska ("Jaunais laiks") valdība, un aicināja uzņemties atbildību tiem politiķiem, kas valsti noveda tik tālu. Viņš bija sagatavojis arī pārskatu par tām aktivitātēm, ko viņš paveicis ekonomikas ministra amatā.

 

Kā galvenos sasniegumus ministrs minēja būtisko valsts atbalsta apmēru ekonomikas sildīšanai, eksporta garantiju sistēmas sakārtošanu, valsts ekonomikas orientāciju uz apstrādes rūpniecību un eksportu, samazinātās pievienotās vērtības likmes tūrisma nozarei, atbalstu mikrouzņēmumu izveidei un darbībai, kā arī jauno būvniecības un atjaunojamās enerģijas likumu izstrādi un birokrātisko šķēršļu samazināšanu.

 

Debatēs Kampara līdzšinējo darbību kritizēja Vents Armands Krauklis (TP), uzsverot, ka ministrs tikai runājis, bet nav ķēries pie darbiem.

 

Andris Bērziņš (LPP/LC) pauda sašutumu par to, ka Kampars līdz šim tik maz skaidrojis deputātiem savus lēmumus, tostarp atgādināja, ka ministrs nebija ieradies Saeimā pagājušajā nedēļā, kad tika lemts par viņam adresētu pieprasījumu.

 

Ekonomikas ministru savukārt aizstāvēja Dzintars Ābiķis, aicinot kolēģus netraucēt valdības darbam tik īsu laiku pirms vēlēšanām.

 

Pēc balsojuma Kampars žurnālistiem pauda gandarījumu par Saeimas balsojumu, tomēr izteica viedokli, ka ierosme pieprasīt ministra demisiju ir saistīta ar deputātu ekonomiskajām interesēm. Viņš klāstīja, ka acīmredzot atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir iebildumi pret "Parex bankas" restrukturizāciju, lēmumu neprivatizēt "Rīgas siltumu", kā arī valdības politiku atjaunojamās enerģijas jomā.

 

Ministrs atgādināja, ka, piemēram, "Rīgas siltuma" nodošanu privatizācijai ļoti atbalstīja LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, kā arī SC pārstāvji. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz rosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas būtu labvēlīgi iepriekšējiem "Parex bankas" akcionāriem.

 

Kampara demisijas pieprasījumu iesniedza Tautas partijas, partijas LPP/LC un apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvji.

 

Trešdien - dienu pirms balsojuma par neuzticības izteikšanu - Kampara izredzes saglabāt amatu vēl aizvien bija neskaidras. Ņemot vērā, ka visas opozīcijas partijas - SC, PCTVL, LPP/LC un TP - paudušas gatavību balsot par neuzticības izteikšanu ministram, savukārt visi koalīcijas partneri - apvienība "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - solījuši balsot pret šo ierosmi, balsu sadalījums ir ļoti līdzīgs. Proti, visu opozīcijas partiju deputāti kopumā veido 50 balsu.

 

Lēmumu par balsojumu gan vēl nebija pieņēmis TP deputāts Jānis Klaužs, kurš pēdējā laikā nereti balso atšķirīgi no visas TP frakcijas. Viņš aģentūrai BNS norādīja, ka lēmumu pieņems ceturtdien, noklausoties abu pušu argumentus.

 

Lai nodrošinātu maksimāli daudz balsu Kampara palikšanai amatā, Saeimas sēdē piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kuram gan ceturtdien jau jādodas vizītē uz Kipru, lai piedalītos Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.

 

Viņš žurnālistiem apliecināja, ka rezervējis divas aviobiļetes - gan no rīta, gan vakarpusē, lai gadījumā, ja Saeimas balsojums ieilgs, tomēr paspētu uz lidojumu. Daudze gan uzsvēra, ka maksāts tiks tikai par vienu aviobiļeti.

 

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima 3.jūnijā pēc četriem atkārtotiem balsojumiem noraidīja opozīcijas partiju SC, LPP/LC un TP iesniegto pieprasījumu Kamparam, kurā aicināts paskaidrot, vai "Parex bankas" līzinga kompānijas Baltkrievijā "Parex Leasing" pārdošana atbilst valsts interesēm.

 

Medijos Kampara demisijas pieprasīšana tika saistīta ar viņa pārsteidzīgo vēlmi Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājas amatā iecelt pašreizējo PA valdes locekli JL pietuvināto Ivetu Zalpēteri.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas