Kargins un Krasovickis aizstāvoties pret valsts vēlmi piedzīt no viņiem 100 miljonus latu

Rīga, 23.marts, LETA. Galvenais iemesls, kāpēc kādreizējie "Parex bankas" īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iesnieguši prasību pret valsti par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu, ir fakts, ka Privatizācijas aģentūra (PA) šobrīd pieprasa bijušajiem akcionāriem piemaksāt 100 miljonus latu par to, ka viņiem nacionalizēta banka, aģentūrai LETA sacīja prasītāju advokāts Uģis Grūbe.

Viņa vērtējumā, šādi "nerīkojās pat boļševiki, vienīgi ir zināms, ka cita vara pieprasīja samaksāt par lodi". Grūbe uzsvēra, ka Kargins un Krasovickis prasību iesnieguši tikai tādēļ, ka PA un "Parex banka" 2011.gada decembrī iesniedza prasību pret viņiem par papildus vēl gandrīz 100 miljonu latu piedziņu. Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vērsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, "Parex banku", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka"), kā arī PA. Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

Savukārt PA un "'Parex banka" pērnā gada nogalē iesniedza prasību Rīgas apgabaltiesā par 99,5 miljonu latu piedziņu, no kuriem 12 miljoni latu ir PA nodarītie zaudējumi, bet vairāk nekā 82,7 miljoni latu - kompensācija par labu "Parex bankai", kā arī 4,5 miljoni latu - līgumsods.

 

PA un "Parex banka" prasību iesniedza, jo bankas lielākais pašreizējais akcionārs - PA - izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā bankas pārņemšanas pamatā esošā Ieguldījuma līguma izpildi, konstatēja, ka vairāku pārdevēju, tas ir, Kargina un Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas. Kompensācijas prasījums un ar to saistītais līgumsods tiek prasīts saistībā ar Ieguldījuma līgumā paredzēto Kargina un Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī. Banka konstatēja, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē, uz 2008.gada 31.oktobri bija vismaz par 82 miljoniem latu lielāki.

 

Grūbe uzsvēra, ka Kargina un Krasovicka šā gada martā iesniegtās prasības pamatā ir fakts, ka 2008.gada oktobrī, kad visā pasaulē jau aktīvi notika atbalsta sniegšana daudzām bankām, Latvijas valsts institūcijas dzīvoja pārliecībā, ka globālā finanšu un ekonomiskā krīze Latviju neskars un Latvijā nebija sagatavota normatīvā bāze nedz komercatbalsta sniegšanai, nedz banku pārņemšanai valsts īpašumā.

 

Kad "Parex banka" saskārās ar globālās krīzes izraisītām likviditātes problēmām un Latvijas ekonomiskās krīzes izraisītām kapitāla pietiekamības problēmām, tā lūdza valsts atbalstu, kā pasaulē darīja simtiem citu banku, savukārt, Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes Eiropas Savienībā (ES) pieņemto lēmumu īstenošanai, ar kuriem valstu finanšu ministru starpā tika panākta vienošanās par tūlītēju ES līmenī koordinētu rīcību, lai novērstu finanšu krīzi. Cita starpā ES valstu finanšu ministri panāca vienošanos par atbalstu sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm.

 

Advokāts papildināja, ka arī eiro grupas valstu vadītāju samita dalībnieki tolaik aicinājuši visas Eiropas valstis darboties vienoti un savlaicīgi nodrošināt piekļuvi finanšu līdzekļiem grūtībās nonākušajām bankām, sniedzot valdības garantijas, kā arī atļaujot problēmās nonākušo banku rekapitalizāciju, turklāt Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāju tikšanās rezultātā ES Padome apstiprināja iepriekš ES Ekonomikas un finanšu jautājumu ministru padomes un eiro grupas samita laikā panāktās vienošanās.

Kargina un Krasovicka advokāts atzīmēja, ka Latvijai nebija nedz programmas, nedz akumulētu līdzekļu, nedz likumdošanas bāzes iepriekš minēto ES lēmumu īstenošana, tāpēc "Parex banku", Latvijas valdību, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas banku situācija pārsteidza pilnīgi nesagatavotu.

 

Visi apzinājās, ka "Parex bankas" bojā eja sagraus visu Latvijas finanšu sistēmu, bet valsts rokās nebija mehānismu, kā to nepieļaut un tas piespieda valsti censties parādīt, ka banka nonāks valsts rīcībā brīvprātīga darījuma rezultātā un tieši šādos apstākļos tapa 2008.gada novembra ieguldījumu līgums, norādīja Grūbe.

 

Faktiski bankas pārņemšanai vajadzēja notikt uz likuma pamata, bet likums tika pieņemts tikai pēc "Parex bankas" pārņemšanas - 2008.gada 18.decembrī un stājās spēkā 31.decembrī. Likums tā arī saucas "Banku pārņemšanas likums" un neviens nešaubās, ka tieši uz šā likuma bāzes bija jānotiek "Parex bankas" pārņemšanai, ja vien likums būtu bijis savlaicīgi radīts, sacīja advokāts.

 

Saskaņā ar šo likumu, ja akcionāri labprātīgi nenodod akcijas valstij, tad banku var pārņemt uz atsevišķa likuma pamata par valsts noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka akcionāri var par simbolisku cenu zaudēt savas akcijas, bet viņiem ar šo likumu nevar uzlikt nekādus papildus pienākumus.

Viņš informēja, ka prasības pieteikums balstīts uz to, ka Kargins un Krasovickis nedrīkstētu tikt nostādīti sliktākā stāvoklī, kā to paredz šis likums, jo tā nav viņu vaina, ka valsts savlaicīgi nebija reaģējusi uz pasaules finanšu krīzi un nespēja likumīgi pildīt ES lēmumus.

 

Grūbe uzsvēra, ka prasītāji savā prasībā vadīsies no speciāla likuma, kā jāpārņem bankas, un ar to pieliks punktu visām tiesvedībām un pāri darījumiem.

 

LETA jau ziņoja, ka 2008.gada 10.novembra vēlā vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), "Hipotēku bankas" toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredz "Parex bankas" akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu "Hipotēku bankas" īpašumā.

 

Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats.

Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas, un patlaban "Parex" 83,07% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto "Citadele banku". Kopš tā brīža "Parex banka" darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas