Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Koķe: skolotāju algas nākamgad nesamazinās

RĪGA, MAR 06, BNS - Lai arī 2011.gadā Latvijā atkal par simtiem miljoniem latu vajadzēs samazināt valsts budžeta izdevumus, skolotāju algas vēl vairāk netiks pazeminātas.

Izdevumu samazinājumu, kas būs jāveic arī izglītības nozarē, cer panākt ar skolu tīkla optimizāciju un profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).  

"Mūsu nostāja nevienā brīdī nav mainījusies. Mēs esam stingri iestājušies, ka skolotāju algu samazinājums nav iespējams un tas nedrīkst notikt. Mēs pat esam panākuši zināmu atalgojuma pieaugumu, bet vienlaikus apzināmies, ka finanšu līdzekļi vairāk pieejami nebūs," pauda ministre.

 

Viņa arī norādīja, ka kopš janvāra situācija ar skolotāju atalgojumu ir būtiski uzlabojusies, tomēr laika posmā no pagājušā gada septembra līdz decembrim skolotāju algas patiešām bija ļoti zemas. Pašlaik skolotāju atalgojums Latvijā ir atkarīgs no pedagoga slodzes un citiem faktoriem, taču minimālā bruto algas pamatlikme skolotājam ar desmit gadu stāžu ir 250 latu.

 

Tomēr katras skolas direktoram ir iespēja izveidot vērtēšanas kritērijus, pēc kuriem skolotāji saņem piemaksas par klases audzināšanu, mājas darbu labošanu un darba kvalitātes rādītājiem.

 

Apzinoties, ka skolotāju algas ir neaizskaramas, Izglītības un zinātnes ministrijā pašlaik norit vispārizglītojošo skolu tīkla sakārtošana, un vairākas pašvaldības jau sūta ministrijai iesniegumus par plāniem slēgt skolas, kas savā darbā neuzrāda pietiekami augstu skolēnu sasniegumu līmeni un nav pietiekami piepildītas. Tiek strādāts arī pie profesionālo skolu tīkla un satura sakārtošanas, kā dēļ daļa arodskolu kļūs par skolu filiālēm, samazinot administratīvos izdevumus.

 

Izdevumus samazinās arī attiecībā uz valsts augstskolu administratīvajiem izdevumiem, kā arī normatīvo aktu prasību sakārtošanu saistībā ar sporta finansējumu. Pateicoties tam, sportam domāto līdzekļu sadale kļuvusi pārskatāmāka, un, sakārtojot naudas sadales sistēmu, izveidosies zināma līdzekļu ekonomija.

 

"Citiem vārdiem sakot, mēs pašlaik gatavojam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo sistēmu 2011.gadam," piebilda ministre.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas