Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kokrūpnieki prasa ne mazāk 10 miljonus kubikmetru gadā

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā, pārrunājot situāciju meža nozarē, deputāti kopīgi ar nozares profesionāļiem centās noskaidrot nepieciešamās izmaiņas likumos, kas kavē efektīvi apsaimniekot valsts un privātos mežus un iegūt no tiem tik daudz ku-
bikmetru koksnes, lai arī turpmāk pārstrādātāju starpā neizceltos cenu kari.

Kā asāko meža nozares problēmu kokrūpnieki deklarēja neziņu, ar kādiem koksnes resursiem zāģētavas var rēķināties nākamajā un turpmākajos gados, jo maksimāli iespējamais ciršanas apjoms valsts mežos joprojām nav aprēķināts.

 

K. Klauss, Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors. Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, solīja, ka meža zinātnieki līdz februāra beigām būs izstrādājuši jaunu metodiku, pēc kuras precīzāk nekā līdz šim varēs aprēķināt koksnes ikgadējo pieaugumu. Tas arī būs galvenais cipars, pēc kura vadoties varēs noteikt lielāko pieļaujamo ciršanas apjomu gada laikā, lai netiktu nodarīts pāri videi.

 

Valsts mežu apsaimniekotāji - akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" - kā lielāko problēmu, kas kavē tās iespējas koksni uzņēmējiem piegādāt vienmērīgi, minēja neprognozējamību, ar kādu valsts pieprasa ieskaitīt budžetā peļņu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas