Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kritizē liegumu veidot augstskolu programmas krieviski

"Ja varam eksportēt uz Krieviju šprotes, kāpēc nevaram eksportēt augstāko izglītību?" retoriski vaicā Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, paužot neizpratni par liegumu valsts augstskolām veidot programmas arī krievu valodā.

Speciālisti nenoliedz, ka Latvijai ir vairāki priekšnosacījumi, lai piesaistītu studentus no Krievijas un citām NVS valstīm, taču domas dalās par to, vai būtu nepieciešams tā vārdā liberalizēt valodu normas.

 

No vienas puses, Latvijā ir iespēja iegūt ES diplomu, bet, no otras puses, šeit ir krieviem tuvāka vide nekā Rietumeiropā. Šie apstākļi arī vairo Latvijas potenciālu piesaistīt studentus no NVS valstīm. Tomēr vairāki valsts augstskolu rektori norāda, ka kavēklis ir liegums veidot studiju programmas arī krievu valodā, turklāt jautājums ir ļoti politizēts.

 

Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra gan akcentē, ka privātās augstskolas jau tagad var veidot programmas krievu valodā, bet neesot dzirdēts, ka tur būtu bariem ārzemju studentu. Savukārt LU rektors Mārcis Auziņš no sarunām ar Maskavas un Sanktpēterburgas universitāšu pārstāvjiem ir secinājis, ka studentiem no Krievijas būtu vēlme studēt Latvijā, taču viņi esot gatavi to darīt arī angļu valodā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas