Laikraksts: Baltijas valstu bagātnieku jaunā aizraušanās - salu iegāde

Viļņa, 8.aug., LETA. Par bagātu cilvēku aizraušanos Baltijas valstīs kļuvusi "savas salas" iegāde, un šāda prece tiek piedāvāta visu triju valstu nekustamā īpašuma tirgū, tomēr situācija Latvijā, Igaunijā un Lietuvā atšķiras, vēsta laikraksts "Lietuvos rytas".

 

Latvieši un igauņi savas salas ezeros un jūrā pārdod daudz aktīvāk, turklāt pamanās uz tām celt ēkas, savukārt Lietuvā potenciālo pircēju interesi par salām ierobežo likumi, kas faktiski nepieļauj tur nekādus būvdarbus.

 

Igaunijā par 4,8 hektārus lielu saliņu netālu no Sāremas tiek prasīti 2,5 miljoni kronu (112 000 latu), norāda avīze.

 

Latvijā par 3,2 hektārus lielu salu kopā ar 185 hektāru zemes gabalu starp Rāznas un Zosnas ezeru tiek prasīti 500 000 latu. Lai gan Rāznas ezers un tā salas atrodas nacionālā parka teritorijā, dažās salās jau parādījušās būves vai saņemtas celtniecības atļaujas.

 

Vienu Rāznas ezera salu 1,4 hektāru platībā līdz ar būvatļauju iegādājušies arī lietuvieši - nekustamā īpašuma kompānija "MDO Group", kas jau gandrīz uzcēlusi tur baļķu namu 160 kvadrātmetru platībā. Viens no kompānijas īpašniekiem - Martīns Rušķis - neslēpj, ka sala pirkta, cerot labi nopelnīt.

 

"Uzcelsim namu, sakārtosim apkārtni un to visu pārdosim bagātam latvietim, kuram līdz pilnai laimei trūkst vienīgi salas," viņš stāstījis.

 

Iespējamo pārdošanas cenu uzņēmējs atteicies nosaukt, vienīgi piebildis, ka summa acīmredzot nebūs mazāka par grezna dzīvokļa cenu Rīgas centrā.

 

Latvijas nekustamā īpašuma kompānijas "Palace" izpilddirektors Igors Stepanovs pastāstījis, ka viņa firma trijos gados pārdevusi jau trešo salu. Cenas šai laikā augušas no 200-300 līdz 10 000-15 000 latiem par hektāru.

 

"Par ezeru salām interesējas bagāti Latvijas baņķieri un uzņēmēji. Viņu jaunākā aizraušanās ir briežu vai aļņu dārzu ierīkošana, un salas šim nolūkam ir ļoti piemērotas," apgalvojis Stepanovs, norādot, ka daudzi bijušie varasvīri izmantojuši iespēju privatizēt salas, iekams dabas aizsardzības likumdošana kļuvusi stingrāka.

 

Tallinas nekustamā īpašuma aģentūras "Reval Kinnisvara" menedžeris Reins Netans pa tālruni pazobojies par lietuviešu un latviešu "niekošanos ar ezeru salām".

 

"Mūsu salas ir jūrā," viņš paziņojis, piebilzdams, ka par tām interesējoties zviedri, somi un bagātākie igauņi, kuru aizraušanās ir putnu vērošana un fotografēšana. Citus savukārt interesē vientuļas vietas, vēl citiem ir svarīga tikai apziņa, ka viņiem "pieder sala".

 

Pēc Netana teiktā, dažās salās, ja tur nav noteikti dabas liegumi, atļauts celt nelielus namiņus, kuru platība nepārsniedz 20 kvadrātmetrus.

 

Lietuvā, ja var ticēt nekustamā īpašuma tirgotājiem, šobrīd tiek pārdota viena vienīga trīs hektārus liela sala Zarasu rajona Saloču ezerā, kas teorētiski ir pussala, jo tajā var nokļūt ar apvidus automašīnu. Par to tiek prasīti 300 000 liti (61 000 latu).

 

Neviens nezina, cik īsti Lietuvā varētu būt privātu salu. Šādas informācijas nav arī Reģistru centram, kura darbinieki laikrakstam paskaidrojuši, ka "reģistrē zemes gabalus, nevis salas".

 

Tomēr Lietuvas Nacionālā zemes dienesta Zemes reformas nodaļas vadītājs Aļģis Bagdons uzskata, ka daudz šādu salu nevarētu būt. Lielākā daļa salu pieder valstij un nav privatizējamas. Saskaņā ar zemes reformas likumu salas Lietuvā tika atdotas atpakaļ vienīgi bijušajiem īpašniekiem.

 

Turklāt salās lielākoties noteikti ierobežojumi gan attiecībā uz apbūvi, gan attiecībā uz zemes darbiem. Piemēram, apart salu zemi nav atļauts - drīkst vienīgi pļaut sienu un ganīt lopus.

 

Lietuvas Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju stratēģijas nodaļas vadītājs Aļģirds Klimavičs pastāstījis, ka saskaņā ar ūdenstilpju aizsardzības noteikumiem salas, kuru platība nepārsniedz trīs hektārus, pieskaitāmas piekrastes aizsardzības joslai un tajās neko celt nedrīkst, ja vien šīs salas neatrodas pilsētas teritorijā.

 

Lietuvas Vidējo un mazo nekustamā īpašuma aģentūru asociācijas prezidents Ģedimins Bareika atzīst, ka viņa vadītajai asociācijai ar salām nav bijusi darīšana. "Dažas pussalas gan esam pārdevuši," viņš piebilst.

 

Kompānijas "Ober Haus" ģenerāldirektora vietnieks Edvins Maļevskis pastāstījis, ka par deviņus hektārus lielu pussalu Traķu rajonā ar ēku pamatiem saimnieks gribējis septiņus miljonus litu (1,4 miljonus latu).

 

Viņaprāt celtniecības ierobežojumu dēļ interese par salām nav liela. Vienīgais izņēmums ir Grabosta ezera Ābolu sala, kurā kāds holandiešu uzņēmējs, neraugoties uz vides speciālistu iebildumiem, ierīkojis prāvu atpūtas vietu ar kafejnīcu un kempingu. Viņa cīņa ar vides aizsardzības dienestu amatpersonām ilgusi piecus gadus, norāda avīze.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas