Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Laikraksts: Latvijas dārzeņu tirgū pelēkā sektora apjomi sasnieguši jau vairāk nekā pusi no tirgus

RĪGA, JUL 05, BNS - Latvijas dārzeņu tirgū pelēkā sektora apjomi sasnieguši jau vairāk nekā pusi no tirgus, pirmdien raksta laikraksts "Dienas Bizness" (DB).

Dārzeņu audzētāja "Ezerkauliņu" dibinātājs un "Daugavkrasts" un citu dārzeņu ražotāju valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis DB atklāja, ka joprojām ir daudz gadījumu, kad tirdzniecības vietās vietējā prece tiek maisīta ar importa, uzdodot to par Latvijā audzētu. "Tad rodas jautājumi - kāpēc mums ir jāuztur cilvēki, jātērē resursi, jātaisa izsekojamība, jāmarķē, jātaisa analīzes utt. Process ir ļoti garš - tas prasa laiku, naudu, bet galu galā viss nonāk lielā kaudzē ar uzrakstu Latvija?" jautā uzņēmējs.  

Situāciju nav spējis mainīt arī pērn darbību aktivizējušais vietējo dārzeņu ražotāju kooperatīvs "Baltijas dārzeņi", kura viens no izveidošanas mērķiem bija tirgus sakārtošana. Brunovskis uzskata, ka tā saucamais pelēkais sektors kopš pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas pagājušā gada janvārī ir stipri pieaudzis, sasniedzot pat 60% no kopējā dārzeņu tirgus, turklāt situācija pasliktinājusies pēdējā pusotra gada laikā. Valsts institūcijas un tirgotāji vairākkārt solījuši nākt klajā ar datiem, taču nekas neesot mainījies. Kā piemēru "Ezerkauliņi" min vietējos kartupeļus, ko sākuši tirgot tikai pagājušās nedēļas vidū, lai gan jau aptuveni 10 dienas tirdzniecībā ir kartupeļi, kas tiekot uzdoti kā Latvijas, bet ievesti no Marokas, Polijas un citām valstīm. Kam tas ir izdevīgi? Ražotāji teic, ka importētājiem, kas tādējādi izmanto vietējai precei lojālos pircējus.

 

Neesot izprotama situācija, kā, piemēram, kāda prece Eiropā var maksāt 10 santīmu, bet Latvijā to realizē par astoņiem santīmiem, ja zināms, ka transporta izmaksas uz vienu kg veido 2-3 santīmi no Polijas vai 4-7 santīmi no Nīderlandes. Tad pastāvot tikai daži varianti - vai šī prece nav domāta vai arī nav piemērota vietējam tirgum un to plānots izvest no Eiropas Savienībā (ES), bet tā netīšām palikusi pierobežā, bet vietējie ražotāji spiesti cīnīties ar negodīgajiem variantiem, raksta DB.

 

Lauksaimnieki arī uztraucas, ka joprojām nav datu, cik Latvijas preču realizēts veikalos, lai arī valstī ir pietiekami daudz institūciju, kam šāda informācija būtu jāapkopo.

 

"Ja tiks apkopoti dati par valstī saražoto un realizēto dārzeņu apjomu, tie dati būs šaušalīgi, jo pārdots būs vismaz trīs četras reizes vairāk, nekā Latvijā saražots. Jo, ieejot jebkurā tirdzniecības vietā, redzam, ka nepārtraukti tiek maldināts patērētājs ar it kā Latvijā audzētu preci, bet valsts institūcijas aizbildinās ar budžeta taupību un naudas deficītu un ir bezspēcīgas ko darīt," laikrakstam atzina "Ezerkauliņu" saimnieks.

 

Līdzīgu viedokli iepriekš jau vairākkārt paudis arī "Mārupes Siltumnīcu" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, aicinot atbildīgās institūcijas risināt šo problēmu.

 

Šādi gadījumi joprojām sastopami, taču no brīža, kad tirgum pievērsta lielāka uzmanība, to varētu būt mazāk, DB stāstīja "Galiņi" līdzīpašniece un kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa. Kā piemēru viņa min zemenes, kas šogad maijā bija nopērkamas no dažādām valstīm, ne tikai no Latvijas, kā bijis iepriekšējos gados.

 

Strazdiņa atzina, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, vai vairumtirdzniecības bāzēs dārzeņiem tiek mainīta personība, taču gadījumā, ja tas notiek, - "tas ir jautājums par godaprātu, jo cilvēki galvenokārt izvēlas Latvijas preci". "Galiņu" saimniece nedomā, ka pelēkā tirgus daļa ir tik liela kā "Ezerkauliņu" minētā, tomēr "jautājums paliek". Uzņēmēja domā, ka tas vairāk skar nelielos uzņēmumus un tos, kas savu preci tirgos, nevis lielveikalu, kur kontroles ir stingras un drastiskas.

 

Tiesa, viņa pauž sarūgtinājumu, ka pirmsjāņu nedēļā arī pašas vadītajam uzņēmumam nācies sastapties ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kontrolēm, jo dienestā iesniegta sūdzība, ka saimniecība tirgo ievestu preci, lai gan uzņēmums realizē tikai pašu mājās saražoto. "Dīvaini, ka lielajiem uzsūta šādu pārbaudi, bet mazos neviens neaiztiek," teica Strazdiņa.

 

To, ka problēma pastāv, DB atzina PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājas vietnieks Raimonds Tukišs. To varot novērst tikai, veicot regulāras kontroles, taču ikvienam tirgotājam neesot iespējams pielikt inspektoru. Tukišs klāstīja, ka jautājums nav atstāts novārtā, jo kopš aprīļa izdots atsevišķs PVD rīkojums par augļu un dārzeņu marķējuma un izcelsmes pastiprinātu pārbaudi. Laikā no aprīļa līdz jūnijam PVD Rīgā veikusi vairāk nekā 200 pārbaužu tirdzniecības vietās, konstatējot 160 dažādu neatbilstību, savukārt no pārbaudītajām 40 vairumtirdzniecības noliktavām neatbilstības konstatētas 20 gadījumos. Rīkojums neesot atcelts, un dienests pārbaudes turpina, lai gan resursu to veikšanai ir nepietiekami.

 

Ražotāji domā, ka viens no risinājumiem būtu PVN likmes samazināšana no pašreizējā 21% uz 5% vai 7%, tas atrisinātu daudz problēmu un ļautu attīstīsies vietējiem ražotājiem. "Ezerkauliņu" komercdirektore Kristīne Brunovska arī ir pārliecināta, ka neapliekamajam minimumam jābūt 300 latu, kas vietējo ražošanu nebremzētu un ļautu attīstīties. Šobrīd, pēc "Ezerkauliņu" saimnieku domām, lielākais nodokļu slogs tiek uzlikts maznodrošinātajiem, kas spiesti maksāt vislielākos nodokļus, taču vajadzētu būt diferencētai pieejai.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas