Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Laikraksts: Pirktāko pārtikas produktu inflācija lielāka par vidējo cenu pieauguma radītāju

Rīga, 11.febr., LETA. Lai arī pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplēsēm pārtika ceturkšņa laikā ir sadārdzinājusies par 8,2%, laikraksta "Diena" veiktais cenu monitorings, šā gada janvāra cenas salīdzinot ar pērnā gada oktobri, pārtikas produktiem uzrādot 19% inflāciju.

 

Aprēķinos esot pielietota vienāda metode. Atšķirībā no "Dienas" pētījuma, kurā iekļautie 50 pārtikas produkti ir publiskoti, CSP šos datus neatklājot. Dažādie inflācijas rādītāji varētu būt skaidrojami ar pieļāvumu, ko raisa konkurences trūkums: jo populārāks produkts, jo straujāk kāpj arī tā uzcenojums, paši tirgotāji gan to noliedz.

 

 

Aptaujājot lielākos Latvijas mazumtirgotājus, laikraksts izveidojis 50 visvairāk pirkto pārtikas produktu sarakstu 16 produktu grupās, uz kuriem balstījies cenu monitorings. Šo produktu cenas fiksētas 16 lielveikalos un četros tirgos. CSP šādus datus publiskot atsakās un skaidro, ka konkrētos pārtikas produktus, ko pārvalde iekļauj inflācijas aprēķinā, nosaka, konsultējoties ar veikaliem.

 

 

"Tas, ko cilvēki visvairāk pērk, veikalā redzams arī vizuāli - pēc produktu izvietojuma," sacījis CSP Patēriņa cenu indeksu daļas, kas apkopo inflācijas rādītājus, vadītājs Oskars Alksnis. Viņš arī paskaidrojis, ka katrā veikalā CSP pētīto produktu saraksts var būt atšķirīgs: "Ja, piemēram, "Super Netto" nav "Balticovo" olu, tad šajos veiklos pierakstām cita ražotāja produkcijas cenas, kas šeit pirkta visvairāk."

 

 

Analizējot pārtikas produktu cenas, atklājušās vairākas kopsakarības, radot šaubas par konkurenci Latvijas mazumtirdzniecībā. Piemēram, laikraksts atklājis, jo lielāks veikals, jo augstākas cenas un pat vienā veikalu ķēdē identiskiem produktiem cenas krasi atšķiras, radot priekšstatu, ka tirgotāji tās nosaka, kā ienāk prātā, jo pircēji tās būtiski neanalizē.

 

 

"Vai arī inflācijas rādītāju atšķirības cēlonis meklējams konkurences trūkumā, apgalvot nevar. Paši tirgotāji gan to kategoriski noliedz," raksta laikraksts.

 

 

"Visvairāk pirktajiem produktiem liekam mazāku uzcenojumu, jo to noietam ir sīvāka konkurence - šos produktus parasti piedāvā turpat visi veikali," galvojis "Maxima" vadītājs Jānis Stakens.

 

 

Viņš arī norādījis, ka šo produktu aprite ir salīdzinoši ātrāka, bet mazāk populāriem produktiem, kā arī veikalu piedāvātam ekskluzīvākam sortimentam - lēnāka, tādēļ tiem tirgotāji nosakot augstāku uzcenojumu.

 

 

Konkurences padomē (KP) solīts, ka arī jautājums par uzcenojuma atšķirībām tiks ietverts KP patlaban veiktajā visaptverošā pētījumā par konkurences apstākļiem un situāciju mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos. Kamēr pētījums nebūs pabeigts, padome neko vairāk par to nestāsta.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas