Lapsa atsakās sniegt paskaidrojumus Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai

Rīga, 27.nov., LETA. Grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" izdevējs žurnālists Lato Lapsa šodien atteicās sniegt paskaidrojumus Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, kas izveidota saistībā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.

Izdevējs pauda "neviltotu pārsteigumu par darbības virzienu un formām, ko izvēlējusies šī komisija vai atsevišķi tās pārstāvji", kuru rīcība rada aizdomas par darbošanos kādu trešo personu interesēs.

 

Lapsa nolasīja paziņojumu par to, ka nesniegs "nekādas atbildes ne uz nevienu komisijas jautājumu par sevi, savu biogrāfiju, savu privāto dzīvi, savu profesionālo darbību, saviem vērojumiem, saviem uzskatiem, savām darbībām vai citām tēmām", kas jebkādā aspektā atbilst likuma "Par parlamentārām izmeklēšanas komisijām" 7.pantā ierakstītajam formulējumam, kas atļauj uz komisijas sēdi uzaicinātai personai nesniegt "paskaidrojumus par sevi un saviem ģimenes locekļiem".

 

Lapsa arī paziņoja, ka komisijas vadītāja Jura Dobeļa (TB/LNNK) publiski izplatītā informācija, ka grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" izdošanai no Ventspils uzņēmēja Oļega Stepanova ir saņemti 20 000 latu, "ir melīga un nepatiesa". Izdevējs apgalvoja, ka nepazīst uzņēmēju Stepanovu, ka viņam ar šo cilvēku nekad nav bijuši nekādi kontakti un ka no viņa nekad nekādi naudas līdzekļi nav saņemti.

 

"Ikviena persona, kas izplata melīgus apgalvojumus, ka es par šīs grāmatas izdošanu esot saņēmis kādus naudas līdzekļus no kādām ieinteresētām personā, manā uzskatā, ir korumpēts melis un nelietis, kas šādas ziņas pauž skaidri nojaušamu trešo personu interesēs," komisijas sēdē teica Lapsa.

 

Pret ikvienu personu, kas šādas melīgas ziņas atļausies publiski paust apgalvojuma formā, viņš vērsīšoties tiesā par šādu melu atsaukšanu.

 

Vienlaikus Lapsa arī pauda "neviltotu pārsteigumu par darbības virzienu un formām, ko izvēlējusies šī komisija vai atsevišķi tās pārstāvji". Tā vietā, lai pētītu "iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā", kā tas norādīts komisijas nosaukumā, atsevišķi komisijas locekļi, pēc Lapsas domām, ar savu darbību rada iespaidu, ka komisijai vai atsevišķiem tās pārstāvjiem ir gluži citas, iespējams, kādu trešo personu diktētas, nebūt ne valstiskas intereses.

 

Lapsa norādīja, ka Dobelis gan ar savu iepriekšējo darbību, kas, pēc žurnālista domām, ir pilnībā atbildusi palamai "Haritonova pastnieks", gan arī ar "padomju laiku prettiesiskās domāšanas recidīviem" nerada ne mazāko pārliecību par to, ka viņa vadībā šī komisija var uzlabot tiesisko situāciju valstī.

 

Kā ziņots, Dobelis 1994.gadā toreizējam premjeram Mārim Gailim nogādāja kopumā 360 politiķu, uzņēmēju un citu cilvēku parakstītu vēstuli ar lūgumu atbrīvot no apcietinājuma par reketa karali dēvēto un vēlāk par izspiešanu notiesāto Ivanu Haritonovu.

 

Lapsa deputātiem pastāstīja, ka ir sniedzis plašas un detalizētas liecības tiesībsargājošajām iestādēm, un viņam ir pamats pieļaut, ka šo liecību saturs Dobeli varētu interesēt "ļoti dzīvi un personīgi".

 

"Esiet pacietīgs, Dobeļa kungs! Ceru, ka pienāks laiks, un ar šīm liecībām jūs tiksiet iepazīstināti," teica Lapsa.

 

Kā LETA jau ziņoja, izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju rosināja partiju "Jaunais laiks" un "Saskaņas centrs" frakciju deputāti. Komisijā darbojas pa diviem deputātiem no katras frakcijas. Par darbu katrā komisijas sēdē deputāts saņem 21 latu piemaksu savai 1123 latu pamatalgai mēnesī.

 

LETA jau ziņoja, ka tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis". Sarunas rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, proti, par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem u.c.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas