Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā nav gaidāmi protesti pret pensionēšanās vecuma palielināšanu

Atšķirībā no plašajiem protestiem Francijā pēc tam, kad valdība paziņoja par apņemšanos
turpmākajos astoņos gados palielināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem, Latvijā būtisku
iebilžu pret šo ideju nav.

Latvijas iedzīvotājus pie domas, ka pašreiz strādājošiem būs jāiet pensijā trīs gadus vēlāk, nekā to var izdarīt pašlaik, sāka radināt jau līdz ar krīzes sākumu.

 

Brīdī, kad valdība 2009. gada vasarā pieņēma lēmumu samazināt pensijas, tika izteikta skaidra apņemšanās - nākotnes stabilitātei vajadzētu panākt, lai cilvēki strādā ilgāk. Tomēr, ja viss noritētu saskaņā ar pensiju reformas plāniem, Latvijā pensionēšanās vecums jau būtu 65 gadi vai strauji tam tuvotos.


Pensionēšanās vecuma paaugstināšana bijusi karstais diskusiju temats vairāk nekā desmit gadus.
Sadarbībā ar Pasaules banku (PB) jau 1994. gadā tika veikti pirmie aprēķini, kādai vajadzētu būt
pensiju sistēmai.

 

Pirmskrīzes laikā par pensionēšanās vecumu runāja mazāk, tomēr krīzes iespaidā tapusī koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmu, ko apstiprinājusi valdība, skaidri pasaka, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina. Koncepcijā minēti divi varianti, kā to izdarīt, un nu ir tapuši konkrēti Labklājības ministrijas (LM) grozījumi Pensiju likumā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas