Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā nedaudz samazinājusies nevienlīdzība ienākumu sadalē

Rīga, 8.febr., NOZARE.LV. Pērn Latvijā nedaudz samazinājusies nevienlīdzība ienākumu sadalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Džini koeficients, ar kuru statistikā mēdz raksturot nevienlīdzību ienākumu sadalē, 2009.gadā no 38% samazinājies līdz 37%.  

Jaunākie salīdzināmie dati par ES dalībvalstīm ir par 2008.gadu. Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka 2008.gadā nevienlīdzība ienākumu sadalē Latvijā bija augstākā starp visām ES dalībvalstīm. Latvijai sekoja Bulgārija, Rumānija un Portugāle, kurās Džini koeficients bija 36%.

 

Vidēji ES 2008.gada Džini koeficients bija 31%.

 

Pēc ienākumu sadales visvienlīdzīgākie iedzīvotāji 2008.gadā bijuši Slovēnijā, kur Džini koeficients bija 23%.

 

Džini koeficients ir starptautiski atzīts rādītājs, kas raksturo nevienlīdzības un noslāņošanās procesu sabiedrībā, parādot materiālo labumu sadalījuma vienmērīgumu starp sabiedrības locekļiem. Šis rādītājs variē no 0 līdz 100. Jo Džini koeficienta vērtība ir tuvāka 0, jo vienlīdzīgāki ir sabiedrības locekļi, un otrādi.

 

Kā ziņots, Latvijā pēdējo gadu laikā pieaudzis un joprojām saglabājas augsts nabadzības risks jeb to personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem par 2008.gadu.

 

Nabadzības riska indekss 2008.gadā saglabājās 2007.gada līmenī - 26%. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk par 500 000 vai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam.

 

Nabadzības risks ir dažādi izplatīts Latvijas reģionos. Pats augstākais tas bija Latgalē, kurai sekoja Vidzeme un Kurzeme. Ievērojami zemāks risks tikt pakļautam nabadzībai bija Rīgā un Pierīgā. Savukārt Zemgalē tas atbilst vidējam Latvijas rādītājam.

 

Apsekojuma 2008.gada dati liecina, ka nabadzības plaisai ir tendence padziļināties, jo nabadzības riska skarto personu rīcībā esošie ienākumi pēc nodokļu nomaksas faktiski bija vidēji par 29% zemāki par statistisko nabadzības riska slieksni un šī proporcija saglabājās 2007.gada līmenī.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas