Latvijā palielinās atklāto ēnstrādnieku skaits

Rīga, 6.sept., LETA. Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību, aģentūru LETA informēja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta jau 28 uzņēmumos, bet pērn tikai 14 uzņēmumos. Kopā VDI atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Pagājušā gadā šis skaitlis bija par 14% mazāks - 1751.  

VDI secinājusi, ka arvien biežāk vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti vairāki darbinieki. Pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki. Kopā ēnstrādnieki šogad konstatēti 547 uzņēmumos, bet pērn šajā pašā laikā - 529 uzņēmumos.

 

Pieaugot šai statistikai, par 55% pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 724 972 latu, bet pērn šajā pašā laika periodā par kopējo summu 466 005 latu.

 

Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma VDI soda ar administratīvo sodu no 750 līdz 5000 latu, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no 5000 līdz 10 000 latu.

 

VDI norāda, ka vairums atkārtoti administratīvi sodīto darba devēju sākotnēji piemēroto administratīvo sodu pārsūdzējuši VDI direktoram un pēc tam arī Administratīvajā tiesā, tā novilcinot soda izpildi. Tāpat, neskatoties uz reiz jau atklāto nereģistrēto nodarbinātību un piemēroto administratīvo sodu, darba devēji arī pēc tam turpinājuši strādājošos nodarbināt bez rakstveida darba līguma.

 

VDI atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas