Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā pēdējo gadu laikā pieaudzis nabadzības risks

Rīga, 28.janv., NOZARE.LV. Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis un joprojām saglabājas augsts nabadzības risks jeb to personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem provizoriskie dati par 2008.gadu.

Nabadzības riska indekss 2008.gadā saglabājās 2007.gada līmenī - 26%. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk par 500 000 vai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam.  

2008.gadā nabadzības riska indekss visaugstākais (80%) bija to iedzīvotāju vidū, kuri ir 65 gadi un vecāki un dzīvo vieni paši. Saskaņā ar 2007.gada datiem šo personu nabadzības risks 2,7 reizes pārsniedza vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju un bija augstākais dalībvalstu vidū.

 

Nākamā grupa ar augstu nabadzības risku ir bezdarbnieki. Turklāt to nabadzības risks 2008.gadā ir pieaudzis par trīs procenta punktiem.

 

Nabadzības risks ir dažādi izplatīts Latvijas reģionos. Pats augstākais tas bija Latgalē, kurai sekoja Vidzeme un Kurzeme. Ievērojami zemāks risks tikt pakļautam nabadzībai bija Rīgā un Pierīgā. Savukārt Zemgalē tas atbilst vidējam Latvijas rādītājam.

 

2008.gada dati, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina, ka, samazinoties ekonomiskās aktivitātes līmenim un pieaugot bezdarbam, lielākā mērā no tā ir cietuši gados jauni cilvēki. Personām vecumā no 18 līdz 24 gadiem nabadzības risks ir pieaudzis par diviem procenta punktiem un sasniedzis 19%, kas attiecīgajā vecuma grupā ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Viena procenta punkta apmērā ir pieaudzis arī bērnu nabadzības risks, kurš sasniedzis 26%.

 

Tās mājsaimniecības, kuru ienākumu pieaugums atpalika no kopējā ienākumu pieauguma tempa (mājsaimniecības, kuras ievērojamā mērā ir atkarīgas no valsts sociālās palīdzības un pensijām), tika lielā mērā pakļautas nabadzības riskam.

 

Apsekojuma 2008.gada dati liecina, ka nabadzības plaisai ir tendence padziļināties, jo nabadzības riska skarto personu rīcībā esošie ienākumi pēc nodokļu nomaksas faktiski bija vidēji par 29% zemāki par statistisko nabadzības riska slieksni un šī proporcija saglabājās 2007.gada līmenī.

 

Jaunākie salīdzināmie dati par ES dalībvalstīm ir par 2007.gadu. Latvija uz kopējā ES fona raksturojas ar augstāko nabadzības risku. Tajā pašā laikā nabadzības riska slieksnis Latvijā ir septītais zemākais, un tas pārsniedz šo rādītāju ne tikai Rumānijā un Bulgārijā, bet arī Polijā, Lietuvā, Ungārijā un Slovākijā.

Lai aprēķinātu nabadzības riska indeksu, no apsekojuma datiem ir iegūta informācija par iedzīvotāju ienākumiem un aprēķināts nabadzības riska slieksnis. Straujš rīcībā esošo ienākumu kāpums pirmskrīzes periodā ievērojami paaugstināja nabadzības riska slieksni, tomēr pēc apsekojuma datiem tā pieauguma temps 2008.gadā ir samazinājies.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas