Latvijā šogad saražoti 63 miljoni litru alkoholisko dzērienu

Rīga, 19.nov., LETA. Šā gada deviņos mēnešos Latvijā 16 akcīzes preču noliktavās saražoti 63 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 14% vairāk nekā pērn šajā laikā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes apkopotie rādītāji par akcīzes preču apriti.

Ražošanas apjomu pieaugumu, pēc VID datiem, veicinājis stabilais alkohola patēriņa pieprasījuma kāpums.

 

61% no Latvijā ražotajiem dzērieniem, izņemot alu, šogad saražots degvīns. Divas trešdaļas no saražotā degvīna tiek izvestas no Latvijas, galvenokārt uz ASV un Kanādu, taču degvīns no valstī ražoto dzērienu sortimenta ir vispopulārākais dzērienu veids arī Latvijas patērētāju vidū.

 

No valstī saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, 44% realizēti Latvijā, 30% eksportēti uz trešajām valstīm, bet 19% izvesti uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, galvenokārt Lietuvu, Kipru un Igauniju.

 

15% no saražotajiem dzērieniem šogad bijuši alkoholiskie kokteiļi. To ražošanas apjomam īpaša pieauguma tendence vērojama tieši vasaras mēnešos. No kopumā saražotajiem dzērieniem vidēji 4%-5% bijis konjaks jeb brendijs.

 

No 7% līdz 9% no kopējā saražoto dzērienu apjoma bijuši vīni un citi raudzētie dzērieni. VID norāda, ka šo dzērienu ražošanas apjomi gadu gaitā būtiski nemainās, vienīgi raudzēto dzērienu, pamatā sidru, patēriņš vasaras mēnešos, salīdzinot ar pārējiem mēnešiem gadā, būtiski palielinās.

 

2007.gada deviņos mēnešos akcīzes preču noliktavās Latvijā kopumā no ES dalībvalstīm un trešajām valstīm ievesti 42,8 miljoni litru alkoholisko dzērienu, no tiem 58% izlaisti brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā.

 

Šā gada deviņos mēnešos brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā izlaisti 24,7 miljoni litru ievesto jeb importēto alkoholisko dzērienu, kas ir par 36% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Ievesto alkoholisko dzērienu sortimentā lielāks pieaugums bijis vērojams stipro dzērienu grupās. Par to liecina arī pieaugums pēc absolūtā alkohola satura dzērienos par 39% salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem.

 

Ievesto un importēto alkoholisko dzērienu struktūrā deviņos mēnešos dominē dabīgi raudzētie dzērieni, no tiem 31% dabīgo vīnu, 15% pārējo raudzēto dzērienu un 7% dzirkstošo vīnu.

 

Tomēr lielāko pieaugumu salīdzinājumā ar 2006.gada deviņiem mēnešiem var vērot degvīna un citu stipro jeb "spirtoto" dzērienu grupās. Šogad degvīna imports pieaudzis par 54%, bet alkoholisko kokteiļu apjoms - par 46%.

 

Tas saistīts ar pieprasījuma izmaiņām par labu stiprajam alkoholam. Ievesto alkoholisko dzērienu sortimentā "spirtotie" dzērieni kopumā veido 47%, no tiem gandrīz puse ir degvīns un tam līdzīgie uzlējumi.

 

VID norāda, ka par kopējo alkohola realizāciju valstī var uzskatīt Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un ievestās no ES dalībvalstīm un importētās no trešajām valstīm produkcijas novirzīšanu patēriņam Latvijā.

 

Šā gada deviņos mēnešos kopumā realizācijai Latvijā nodoti 52,6 miljoni litru alkoholisko dzērienu un 121,7 miljoni litru alus.

 

Alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi, izņemot alu, palielinājušies par 26% salīdzinājumā ar 2006.gada deviņiem mēnešiem. Tas veicinājis arī akcīzes nodokļa pieaugumu.

 

53% no kopumā valstī realizētā alkohola veido Latvijā ražotā produkcija, bet 82% no valstī realizētā alus bijis Latvijas ražojums.

 

VID norāda, ka alkohola patēriņa pastāvīgo kāpumu un spirtoto dzērienu īpatsvara pieaugumu zināmā mērā veicinājis tūristu pieplūdums, kuri zemāko akcīzes nodokļa likmju dēļ iegādājās alkoholu vešanai līdzi.

 

Alkohola realizācijas apjomu pieaugums savukārt nodrošina aizvien pieaugošus akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

 

VID norāda, ka šā gada deviņos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu bijuši 66,9 miljoni latu, bet par alu - 8,55 miljoni latu. Tas kopumā bijis par 14,6 miljoniem latu jeb par 24% vairāk nekā šajā laikā pērn.

 

Šā gada septembra beigās atļaujas komercdarbībai ar alkoholu bija izsniegtas 98 komersantiem, kuriem bija 110 spēkā esošas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ļauj alkoholiskos dzērienus saņemt un glabāt, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.

 

No šīm atļaujām 21 komersantam 27 akcīzes preču noliktavās bija atļautas tādas darbības ar alkoholu kā ražošana, apstrāde, pārstrāde un fasēšana.

 

No šiem 98 komersantiem 59 komersantiem 60 akcīzes preču noliktavās bija tiesības veikt darbības ar alu, turklāt 21 komersantam bija tiesības veikt alus ražošanu.

 

162 komersantiem bija spēkā esošas licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, no tiem 120 veica vairumtirdzniecības darbības ar alkoholiskiem dzērieniem, bet 107 veica

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas