Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LIZDA vadītāja par streiku pagaidām nevēlas runāt, taču aicina viest skaidrību vēl gaidāmajās reformās izglītībā

Streiks ir pēdējais līdzeklis, par ko izglītības darbinieki domās, tomēr skolotāju algas vairs mazināt nav iespējams un, ja tas tiks darīts, pedagogiem nekas cits neatliks, kā iziet ielās.

To pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško

 

"Streiks katrā ziņā ir pēdējais, uz ko mēs aicināsim un par ko mēs runāsim," viņa uzsvēra, norādot arī, ka tieši tādēļ arodbiedrība uz sarunām aicinājusi partijas un šonedēļ plāno tikties arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), no kuras cer sagaidīt konkrētus skaitļus un plānus.

 

"Protams, tas [streiks] ir galējais, uz ko mēs iesim, jo ir jāredz, par ko cīnīties un kāpēc cīnīties. Kamēr tie ir tikai solījumi un tikai runāšana.. Es domāju, ka pašlaik konkrēti pateikt, ka, jā, mēs streikosim, es vēl negribētu," piebilda LIZDA pārstāve.

 

Tomēr pedagogi noteikti piedalīšoties kopējā Eiropas arodbiedrību organizētajā akcijā septembra beigās, jo jostas vairs savilkt neesot iespējams.

 

"Cilvēki domā, ka 21 kontaktstunda tiek nosegta ar 250 latiem. Diemžēl nedēļā ir 21 kontaktstunda, un mums ir četras nedēļas, un par visu mēnesi kopumā cilvēks saņem 250 latus, šo noteikto likmi.. Tātad, atskaitot nodokļus, mēs redzam, ka skolotājs jau tagad faktiski ir trūcīgais, ja viņam nav iespējas vairāk saņemt. Mums vairs nav kur atkāpties. Tad nu tiešām skolotājiem ir atkal jāceļas un jāplāno akcijas, un jāiet ielās," skaidroja LIZDA vadītāja.

 

"Nav jau kompromisu, vairs nav ko mazināt," viņa vēl piebilda, vienlaikus atzīstot, ka pilsētās, lielajām skolām par finansējumu nav jāuztraucas, taču mazajām lauku skolām tas ir nepietiekams.

 

Tādēļ vissvarīgākais būtu beidzot rast skaidrību un saprast nozares vadības plānus par vēl gaidāmajām reformām.

 

"Tad ir jautājums, ja mēs runājam par šo reformu, ko tā reforma skars, uz kurieni mēs īsti ejam?" minēja Mikiško, norādot, ka ir vairāki ceļi, taču ir nepieciešama skaidrība, pa kuru no tiem ministrija plāno iet. Viens no variantiem ir atļaut pašvaldībām pašām izlemt, kuras no mazajām skolām saglabāt, vai arī skaidri jāpasaka, ka bērnu skaits mazinās, bet skolotāju skaits ir pietiekams un tādēļ vairs augstskolās pedagogus nevajag sagatavot.

 

"No ministrijas nav ne A, ne B, ne C varianta, un līdz ar to skolotāji dzīvo neziņā," norādīja LIZDA pārstāve.

 

"Mēs jau neesam lēmēji, mēs varam tikai ierosināt, varam mudināt, un mēs daudz esam teikuši, ka ir jārēķina un jākalkulē," viņa vēl piebilda, atzīstot, ka lauku skolotāju skaits varbūt tiešām šobrīd ir pārāk liels. Tomēr, pirms pieņemt kādus lēmumus, būtu rūpīgi jāizrēķina, piemēram, cik pedagogu tuvākajā laikā aizies pensijā.

 

"Pašlaik nav šīs kopīgās plānošanas," norādīja arodbiedrības vadītāja.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas