Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LTV ģenerāldirektora amatam pieteikušies seši kandidāti

Rīga, 6.febr., LETA. Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) izsludinātajā konkursā uz Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora amatu pieteikušies seši kandidāti, aģentūru LETA informēja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

NRTP pretendentu vārdus pagaidām neatklāj, jo pieteikuma anketas tiks atvērtas NRTP sēdē cetrurtdien.

 

 

Pirmais LTV ģenerāldirektora amata kandidāts Juris Millers savu pieteikumi iesniedza publiski 22.janvārī padomes rīkoto publisko diskusiju laikā. Aģentūra LETA noskaidroja, ka konkursā pieteicies arī pašreizējais LTV ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Edgars Kots, ilggadējā LTV darbiniece Dace Ķezbere un partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks, kurš reiz jau vadīja LTV.

 

 

Ķezbere aģentūrai LETA atzina, ka pieteikusies konkursam, jo ir televīzijas cilvēks un uzskata, ka pārzina šo jomu.

 

 

"LTV esmu nostrādājusi 20 gadus, tāpat septiņus gadus esmu bijusi NRTP, līdz ar to man ir zināma elektronisko mediju struktūra un viss, kas saistīts ar šo tēmu. Jūrmalā esmu izveidojusi Jūrmalas Ģimenes televīziju. Uzskatu, ka dzīvē esmu pietiekami daudz izdarījusi, lai varētu mēģināt sakārtot arī LTV," teica Ķezbere.

 

 

Viņa norādīja, ka LTV ir daudz lietu, kas nav atkarīgas no LTV ģenerāldirektora.

 

 

"Ģenerāldirektors šobrīd var strādāt ar to situāciju, kāda ir. Budžets ir iedalīts, štati ir nokomplektēti, līgumi ir parakstīti, tāpat ir apstiprināts nacionālais pasūtījums, līdz ar to būtu naivi domāt, ka jaunais ģenerāldirektors, kurš ienāks, varēs kaut ko kardināli mainīt. Mainīt varēs kaut ko nākamajā gadā," sacīja Ķezbere.

 

 

LTV ģenerāldirektora amata kandidāte norādīja, ka izmaiņas ir jāsāk ar tiesību aktu pilnveidošanu, jo patlaban nav skaidrs, kas ir LTV, tāpat arī - Latvijas Radio.

 

 

"Abas iestādes ir pārejas posmā, kur nav skaidrs juridiskais status, un likumdevējiem tas ir jānoskaidro," teica Ķezbere.

 

 

Savukārt Kots aģentūrai LETA atzina, ka pieteicies konkursam, "zināmā mērā pateicoties arī dotajam darbinieku stimulam, jo cilvēki vēlas turpināt sāktos darbus un ieceres". Kots norādīja, ka, ilgstoši strādājot par ģenerāldirektora vietnieku, ir guvis nepieciešamās zināšanas, lai varētu vadīt LTV.

 

 

Pēc Kota domām, pirmais, ko vajadzētu darīt, lai Latvijā būtu spēcīgs sabiedriskais medijs, ir jāsaprot, ka elektroniskie mediji, kas skar televīzijas un radio industrijas, ir "mazliet atpalikuši", tādēļ jāsāk ar nozares sakārtošanu kopumā. "Tas nozīmē, ka ir jātiek skaidrībā un ir jāapstādina analogā apraide, ir jāpāriet uz ciparu televīziju. Tāpat sabiedriskajam medijam aktīvi jādarbojas arī interneta vidē," atzina Kots.

 

 

Savukārt Pulks vēloties izveidot "modernu, skatītājiem interesantu televīziju".

 

 

Pulks aģentūrai LETA norādīja, ka LTV iespējams pamatīgi modernizēt, it īpaši izmantojot iespējas, ko dotu plānotā pārcelšanās uz jaunu ēku. Runājot par televīzijas finansējumu, Pulks atzina, ka "nav ko gausties, par 14 miljoniem latu var daudz ko izdarīt".

 

 

Ja Pulks tiktu iecelts LTV ģenerāldirektora amatā, viņš atstātu gan Rīgas domi, gan partiju "Jaunais laiks". "Šāds amats nav savienojams ar atrašanos kādā partijā," skaidroja domnieks.

 

 

Pulks jau darbojās LTV ģenerāldirektora amatā 90.gados, bet 1998.gada vasarā tika no amata atbrīvots, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas