Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mērsraga un Rojas atdalīšanai Saeimā ievērojams politiskais atbalsts

Rīga, 8.febr., LETA. Saeima šonedēļ lems par piecu deputātu sagatavotajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Mērsraga atdalīšanu no Rojas novada, izveidojot atsevišķu Mērsraga novadu.

Grozījumus Saeimā iesnieguši četri koalīcijas partiju un viens opozīcijas partijas deputāts - Ingrīda Circene (JL), Anna Seile (PS), Augusts Brigmanis (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS) un Andris Bērziņš (LPP/LC).  

Novada sadalīšanu neatbalsta Tautas partija, kura virzīja administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Tās pārstāvis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns uzskata, ka Mērsraga vēlme atdalīties no Rojas novada saistīta tikai un vienīgi ar cīņu par varu, turklāt neesot patiesi apgalvojumi, ka Mērsraga iedzīvotājiem nebūtu pieejami kādi pakalpojumi.

 

Jau ziņots, ka Rojas novada Mērsraga Tautas namā 16.janvārī notika iedzīvotāju sapulce, kurā ar absolūtu balsu vairākumu pieņemta rezolūcija par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada. Kopumā sapulcē piedalījās 312 Mērsraga iedzīvotāji, no kuriem 308 pauda atbalstu rezolūcijai par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada.

 

Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka neliks šķēršļus Mērsraga vēlmei dzīvot atsevišķi. Tieši Mērsraga deputāti bijuši tie, kuri ierosināja abiem pagastiem apvienoties vienā novadā, taču "piespiedu laulības" nav izdevušās. Vēlāk gan process iestrēga un Žoludam tika pārmesta atdalīšanās kavēšana.

 

Mērsraga atdalīšanās iniciatori uzskata, ka Rojas novada vadība liek šķēršļus, lai nepieļautu Mērsraga izstāšanos no Rojas novada. Tam nepiekrīt Rojas novada dome. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Mērsraga iedzīvotājs un viens no novada sadalīšanas iniciatoriem Jānis Ņikītovs, pēc tautas sapulces, kurā Mērsraga iedzīvotāji pieņēma rezolūciju par izstāšanos no Rojas novada, esot jūtams, ka Roja vēlas likt šķēršļus Mērsraga vēlmei atdalīties.

 

Vispirms esot noraidīts no Mērsraga ievēlēto novada domes deputātu lūgums sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada.

 

Žoluds aģentūrai LETA skaidroja, ka šīs idejas iniciatoriem kopā ar lūgumu sasaukt ārkārtas sēdi bija jāpievieno arī pašu sagatavots lēmumprojekts par Mērsraga izstāšanos. "Ja mēs būtu iniciatori, tad lēmumprojekts būtu jāgatavo mums," skaidroja Žoluds, piebilstot, ka tad, ja idejas iniciatori spēs sagatavot tādu lēmumprojektu, kurā būs atrunāts, kā Mērsragam likumīgi un korekti atdalīties no Rojas novada, Roja šiem plāniem nelikšot šķēršļus.

 

Vēl viena pazīme, kas, pēc Mērsraga iedzīvotāja Ņikītova domām, liecina par Rojas nevēlēšanos pieļaut novada sadalīšanu, ir Rojas novada domes plāni nomainīt Mērsraga ostas valdes sastāvu. 9.februārī notiks Rojas novada domes sēde, kurā paredzēts lemt par Mērsraga ostas valdes sastāva maiņu, no valdes izslēdzot divus Mērsraga deputātus - Aigaru Šteinbergu un Albertu Neilandu - un viņu vietā ieceļot Rojas deputātus Jāni Žoludu un Agri Jansonu.

 

Mērsraga iedzīvotājs Ņikītovs šādu Rojas novada domes rīcību sauc par represijām un saista to ar Rojas vēlmi nepieļaut Mērsraga izstāšanos no novada. "Mērsraga iedzīvotāji ir neizpratnē, vai mūsu labi attīstīto un teicami strādājošo ostu vajag novest līdz tādam bankrota stāvoklim, kādā atrodas Rojas osta? Vai arī ir dziļāki plāni - sev vēlama ostas pārvaldnieka iecelšana, privatizācija?" retoriski vaicā Ņikītovs.

 

Rojas novada domes priekšsēdētājs Žoluds, vaicāts, kāpēc tiks lemts par izmaiņām ostas valdē, atbildēja, ka "tas ir normāls politisks lēmums", un piebilda, ka šāds solis saistīts ar neseno varas maiņas domē. "Mēs vēlamies zināt, kas notiek ostā," skaidroja Žoluds. Mērsraga ostas valdē darbojas astoņi valdes locekļi - četri Ministru kabineta ieceltie pārstāvji, divi pašvaldības pārstāvji un divi uzņēmēju pārstāvji.

 

Tomēr, kā LETA jau rakstīja, Mērsraga vēlmei veidot atsevišķu novadu var rasties šķēršļi. Kā informēja Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa, ministrs neatbalsta Rojas novada likvidēšanu un atgādina, ka novadu izveidi nosaka likuma prasības, kurām pēc šķelšanās neatbilstu ne jaunais Mērsraga novads, ne Rojas novads.

 

Kārkliņa arī norādīja, ka Mērsraga iedzīvotāji vieni paši nevar lemt par Rojas novada sadalīšanu, ir jāorganizē visa Rojas novada iedzīvotāju aptauja. Mērsraga pagastam arī būs jāpierāda, ka tas spēs pildīt visas novadam deleģētās funkcijas, kā to paredz likums "Par pašvaldībām".

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas