Neatbalsta Rīgas cirka privatizāciju

Rīga, 6.aug., LETA. Šodien Ministru kabineta komiteja neatbalstīja priekšlikumu privatizēt valsts SIA "Rīgas cirks".

 

Tās pamatkapitāls ir 2160 lati, vienas kapitāla daļas nominālvērtība ir viens lats. 100% valstij piederošo kapitāla daļu turētājs ir Kultūras ministrija. "Rīgas cirkam" nepieder neviena kapitāla daļa citās kapitālsabiedrībās un tā nav saistīta ar citiem komersantiem.

 

Privatizācijas ierosinājumus bija iesniegušas SIA "JS Riska vadības grupa" un SIA "BMS tehnoloģija".

 

"Rīgas cirks" īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas produkta pieejamību plašam sabiedrības lokam, tā darbības virsmērķis ir cirka mākslas attīstība, tās popularizēšana Latvijā un ārvalstīs.

 

"Rīgas cirks" ir vienīgais stacionārais cirks Latvijā, kur pastāvīgi uzved un izrāda cirka izrādes. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss.

 

Kultūras ministrijas (KM) vēstulē valdībai norādīts, ka "Rīgas cirks" rada un dara pieejamas plašai Latvijas sabiedrībai kvalitatīvas profesionālās cirka izrādes, veicinot kultūras daudzveidību. Ar cirka mākslas starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos, īsteno pieejamības pasākumus sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai, sniedzot atbalstu jauniešu un amatieru cirka studijām; sniedz profesionālas mākslas produktu žanrā, kas uztverams bez valodas barjeras.

 

""Rīgas cirks" popularizē Latvijas cirka mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko pieredzi. Sabiedrības interesēs efektīvi saimnieko ar valsts ieguldītajiem līdzekļiem, attīstot "Rīgas cirku" kā nozīmīgu kultūras centru, nodrošina Latvijas cirka māksliniekus ar mēģinājumiem nepieciešamajām telpām, režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma, kostīmmākslinieka pakalpojumiem," teikts KM vēstulē.

 

Stabila valsts dotācija ļauj "Rīgas cirkam" realizēt biļešu politiku, kas nodrošina plašas sabiedrības pieejamību cirka izrādēm. Valsts dotācija sedz starpību starp augsto profesionālās mākslas pašizmaksu un skatītāju pirktspēju.

 

Nododot "Rīgas cirku" privatizācijai, ilgtermiņā netiktu saglabāta kontrole pār valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem kultūras jomā, netiktu nodrošināta valsts kultūrpolitikas nepārtraukta realizācija, turklāt bez regulāra valsts mērķfinansējuma ir apdraudēta kultūras pasākumu pieejamība visām sabiedrības grupām.

 

Latvija ir vienīgā starp trim Baltijas valstīm, kurai ir savs ziemas cirks, kas uzbūvēts jau 1888.gadā. 1880.gadā zemes gabalu, uz kura tagad uzbūvēts cirks, savā īpašumā iegādājās tolaik slavenais cirka mākslinieks Alberts Salamonskis. Drīz pēc pirkuma veikšanas viņš ik vasaru ieradās Rīgā, lai savā laukumā uzslietu cirka telti un rādītu programmu, kurā arī pats piedalījās kā lielisks zirgu izjādes meistars.

 

Gadiem ritot un arī Rīgai baudot izrādes, cirka telts kļuva par mazu, tādēļ Salamonskis izšķīrās par akmens celtnes būvēšanu. Par Rīgas cirka projekta autoru un arhitektu kļuva Jānis Fridrihs Baumanis. Cirka ēka ir unikāla, jo tās kupola konstrukcija ir ļoti oriģināli izdomāta. Konstrukcijas pamatā ir visparastākās dzelzceļa sliedes. Sešpadsmit kolonnas, kuras veidotas no trim kopā savienotām sliedēm, notur apaļo cirka kupolu.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas