Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No AM par labu bojāgājušā karavīra ģimenei piedzen Ls 40 000

Rīga, 16.febr., LETA. Rīgas apgabaltiesa šodien no Aizsardzības ministrijas (AM) par labu bojā gājušā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivja Mārtiņa Arāja ģimenei piedzina kopumā 40 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju.

Apgabaltiesa atzina par prettiesisku Latvijas Republikas rīcību, neveicot visas darbības, lai nodrošinātu izpletņu lēkšanas drošības nosacījumu atbilstību normatīvu prasībām.

 

Tiesa par labu karavīra atraitnei Gitai piedzina 20 000 latu par viņai nodarīto morālo kaitējumu, un tikpat daudz tiesa piedzina par labu viņa dēlam Kristapam.

 

AM interešu pārstāvis Deniss Žukovs pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem sacīja, ka vispirms iepazīsies ar pilnu sprieduma tekstu un pēc tam ministrijā tiks lemts, vai to pārsūdzēt. Viņa teiktajam pievienojās arī NBS pārstāvis Aigars Smalkais.

 

Arāju ģimenes advokāts Aldis Gobzems pēc sprieduma pasludināšanas atzina, ka iepazīsies ar sprieduma tekstu, iepazīstinās ar to klientu un tad lems par tā pārsūdzību.

 

Šodien pasludināto spriedumu 20 dienu laikā no 3.marta būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā apelācijas kārtībā.

 

Kā ziņots, atraitne un viņas trīs gadus vecais dēls Kristaps prasībā no AM un NBS vēlējās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 400 000 latu.

Lieta pēc būtības tika izskatīta 2.februārī. Pati prasības iesniedzēja uz tiesas sēdi 2.februārī nebija ieradusies, viņu tiesā pārstāv advokāts Gobzems, kurš tiesā mēģināja pierādīt, ka Arājs gājis bojā NBS vainas dēļ, proti, nesakārtotās sistēmas dēļ.

 

Savukārt AM un NBS pārstāvji tiesā norādīja, - lai gan pārkāpumi NBS Speciālo uzdevumu vienībā (SUV) tika konstatēti, tie bijuši procesuāli un līdz ar to nebūtiski. Amatpersonas atzīmēja, ka karavīra nāvē vainojams arī pats Arājs, kā arī pēkšņās laika apstākļu izmaiņas.

 

2006.gada 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri SUV karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.

 

Saistībā ar NBS SUV karavīru Arāja un Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta, kas tika nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Krimināllietā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām - bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim. Tiesas sēde šajā lietā plānota šā gada 27.maijā.

 

Abas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 342.panta par dienesta pienākumu nepildīšanu, kā arī par nolaidīgu to pildīšanu, ja to izdarījis priekšnieks un ja tā dēļ radīts būtisks kaitējums. Pēc minētā likuma panta vainīgās personas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

 

NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri - Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienus.

 

Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis SUV personāls. Konstatēts, ka laikus nav notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite SUV mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.

 

Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka SUV glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.

Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī, un viņiem nebija piepūstas glābšanas vestes.

 

Gobzems tiesā norādīja, ka šāda prasība par kompensācijas piedziņu netiktu iesniegta, ja Arājs būtu gājis bojā kara apstākļos, taču cilvēka nāve parastu mācību laikā neesot pieņemama. Abu pušu sniegtajos paskaidrojumos gan bija saskatāmas vairākas būtiskas pretrunas. Piemēram, advokāts sacīja, ka Arājam liktenīgais lēciens ar izpletni bijis pirmais viņa mūžā un viņš neesot tam bijis iepriekš pienācīgi sagatavots.

 

AM pārstāvis tiesā Deniss Žukovs pavēstīja, ka Arājs tajā dienā jau vienu reizi veiksmīgi bija izlecis ar izpletni, pie kam viņš kā civilpersona arī bijis ekstrēmo sporta veidu asociācijā, tādējādi pieļaujot, ka ar izpletni karavīrs bija lēcis vairākas reizes.

 

Gobzems uzskata, ka NBS valdījusi liela nekārtība, nebija izdotas attiecīgās pavēles, mācību plānošana notikusi bezatbildīgi, neizvērtējot laika apstākļus, glābšanas operācija Daugavā nebija pārdomāta.

Gan AM, gan NBS pārstāvis tiesā piekrīt, ka atsevišķi pārkāpumi no amatpersonu puses ir pieļauti, taču tas neesot ietekmējis Arāja bojā ejas apstākļus. Tagad vairs neviens nevarēšot atbildēt uz jautājumu, kāpēc Arājs nebija piepūtis savu glābšanas vesti, kas, iespējams, būtu palīdzējusi ilgāk noturēties uz ūdens.

 

Runājot par kompensācijas apmēru, Gobzems norādīja, ka priekš prasības pieteicējas tā ir liela naudas summa, taču AM budžets esot tik liels, ka šādas kompensācijas izmaksa esot vien nepilnu procentu vērta no visa ministrijas budžeta.

 

AM pārstāvis tiesai norādīja, ka karavīra tuvinieki jau ir saņēmuši likumā paredzēto apdrošināšanas kompensāciju 50 000 latu apmērā. Tāpat no ministrijas budžeta esot segti visi Arāja bēru izdevumi, uzstādīts viņa kapa piemineklis, bojā gājušā tēvs izgājis rehabilitācijas kuru, bet sieva no tā atteikusies. Pēc AM domām, prasības summa ir nesamērīgi liela.

Tiesas debatēs Gobzems lūdza Arājas prasību pilnībā apmierināt, savukārt atbildētāja puses tiesai lūdza šo prasību pilnībā noraidīt.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas