Norāda uz elektroenerģijas ražošanas jaudu deficīta palielināšanos

Rīga, 11.dec., LETA. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ziņojumā, kas ir iesniegts Ekonomikas ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, norādījis uz elektroenerģijas ražošanas jaudu deficīta palielināšanos.

Elektroenerģijas patēriņa un ražošanas jaudu attīstības prognozes norāda, ka 2012.gadā Latvijas energosistēmas elektroenerģijas pašnodrošinājums būs 78%, bet esošās ražošanas jaudas maksimuma slodzes laikā spēs nodrošināt tikai 59%. Savukārt 2016.gadā Latvijas energosistēmas elektroenerģijas pašnodrošinājums būs tikai 74% un jaudas nodrošinājums maksimuma stundās 53%, teikts uzņēmuma paziņojumā presei.

 

"Augstsprieguma tīkls" norāda, ka Latvijā jau ilgstoši ir elektroenerģijas deficīts, kas tiek kompensēts, elektrību importējot no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. 2006.gadā kopumā no minētajām valstīm tika importēta elektroenerģija 2,73 miljonu megavatstundu apmērā.

 

Šā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas energosistēmas elektroenerģijas patēriņš bija 6,01 miljons megavatstundu, kas ir par 3,5% lielāks nekā šajā laika periodā gadu iepriekš. 2006.gadā 2,28 miljoni megavatstundu jeb 38% no patērētas elektroenerģijas kopējā apjoma tika importēti no ārvalstīm.

 

"Augstsprieguma tīkls" savā ziņojumā norādījis, ka jau šobrīd Latvijā ir enerģijas ģenerējošo jaudu deficīts un būtisks atbalsts brīžos, kad ar savām ražošanas jaudām nespējam nodrošināt elektroenerģijas pieprasījumu, ir Ignalinas atomelektrostacija (AES).

 

Uzņēmums uzsver, ka nākotnē ir jānodrošina elektrības ražošanas jaudu attīstība pašu valstī, jo pašreizējie scenāriji jaudu deficīta segšanai nākotnē nedarbosies. Situāciju papildus saasina plānotā Ignalinas AES slēgšana 2009.gada beigās.

 

Sagaidāmā situācija bija novērojama jau šā gada augustā un septembrī, kad atomelektrostacijai tika veikts apkopes remonts, norāda uzņēmums. "Šajā laikā tehnisku ierobežojumu dēļ būtiski pārslogojās starpsistēmu savienojumi Krievija-Baltkrievija un Baltkrievija-Lietuva, jeb tā saucamais Smoļenskas šķērsgriezums, tā samazinot garantētu iespēju iepirkt elektroenerģiju Latvijas energosistēmas patēriņa segšanai no Krievijas."

 

"Kad Lietuvā tiks slēgta Ignalinas AES, tad arī tā varētu censties iepirkt sev nepieciešamo elektroenerģiju no Krievijas caur Smoļenskas šķērsgriezumu, taču tam ir noteikta maksimālā caurlaides spēja," sacīja "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Imants Zviedris.

 

"Caur Smoļenskas šķērsgriezumu elektroenerģija tiek piegādāta Baltkrievijai, Kaļiņingradai, Lietuvai un arī Latvijai, kas nākotnē varētu radīt problēmas un būtiskus ierobežojumus elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju."

 

Zviedris arī uzsver, ka, pastāvot ilgstošai starpsistēmu pārslodzei, var izveidoties situācija, kad Latvijas patērētāji elektroenerģiju saņem ierobežotā apjomā vai tās piegāde tiek pat pilnībā pārtraukta. Turklāt tas palielina arī avārijas situācijas draudu iespējamību.

 

Sākot ar 2010.gadu, importētās elektroenerģijas piegādes samazinājums caur minēto starpsistēmu savienojumu iespējams visu gadu, norāda Zviedris.

 

"Augstsprieguma tīkls" ziņojumā minējis, ka viens no ražošanas jaudu nodrošinājuma veidiem ir Rīgas TEC-2 energobloka turpmākā attīstība, proti, papildus Rīgas TEC-2 topošajam 400 megavatu blokam, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2008.gada otrajā pusē, līdz 2012.gadam nepieciešams izbūvēt vēl vienu 400 megavatu bloku.

 

Lai nākotnē attīstītu ģenerējošās jaudas Latvijā, jāveic arī 400 megavatu līdz 500 megavatu elektrostacijas būvniecība Kurzemē, kas uzlabos ne tikai Latvijas lietotāju nodrošinājumu ar elektroenerģiju, bet arī elektroapgādes tīklu darbības drošumu Kurzemes reģionā, norāda uzņēmums.

 

Papildus minētajiem priekšlikumiem jaudu attīstībai un elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanai, "Augstsprieguma tīkls" norāda, ka jāņem vērā iespējamā vēja ģenerācijas attīstība Latvijā, atbilstoši Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu izmantošanas direktīvām.

 

Esošā elektrostaciju struktūra spēj kompensēt līdz 210 megavatu kopējo vēja elektrostaciju jaudu Latvijā.

 

Šādu novērtējuma ziņojumu pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" gatavo katru gadu, ko iesniedz Ekonomikas ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas