Opozīcijai neizdodas panākt neuzticības izteikšanu premjeram Kalvītim

Rīga, 23.okt., LETA. Saeima šodien ārkārtas sēde noraidīja opozīcijas ierosinājumu izteikt neuzticību Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP).


Šodien par neuzticības izteikšanu Kalvītim nobalsoja 38 deputāti, bet "pret" valdības vadītāja maiņu bija 56 tautas kalpi. Balsojumā atturējās viens deputāts.

Prasību sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par neuzticības izteikšanu Kalvīša valdībai ierosināja opozīcijas partiju - "Jaunais laiks" (JL), "Saskaņas centrs" (SC) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - deputāti, kuriem parlamentā kopā ir 41 balss. Valdošo koalīciju ilgāku laiku parlamentā pārstāvēja 57 deputāti, jo Saeimas sēdēs nepiedalās Juris Boldāns, kurš ir apsūdzēts 9.Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanā, un Leopolds Ozoliņš (ZZS), kurš ilgstoši slimo, taču pēdējās dienās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas rindas ir pametis arī Visvaldis Lācis.

Balsojumu rosinājušais JL uzskata, ka Kalvīša turpmākā atrašanās amatā apdraud Latvijas kā demokrātiskas valsts turpmāku pastāvēšanu, partijas nostāju aģentūrai LETA iepriekš pauda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. "Valdības lēmums rosināt atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutuvu rada nopietnas bažas par Latviju kā demokrātisku valsti," sacīja Zaķis.

Sabiedrībā neapmierinātību ar Kalvīša valdību ir izraisījusi arī, daudzuprāt, valdības novilcinātā rīcība cīņā ar inflāciju un lēmumu pieņemšana šaurā personu lokā. Tā rezultātā 18.oktobrī pie Saeimas nama tika sapulcēts viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurā premjera atkāpšanos pieprasīja aptuveni 5000 protestētāju, savukārt nedēļu agrāk arodbiedrību protests pret nākamā gada budžeta projektu pulcēja ap 1000 protestētāju.

Pēc plašā piketa pie Saeimas visi valdošās koalīcijas partneri atzina, ka valdībā ir izveidojusies krīze, tomēr vēlāk valdību veidojošās partijas pauda nostāju, ka Kalvīša vadībai jāturpina strādāt. Koalīcijas partijas ir izteikušās, ka Kalvīša galvenais uzdevums būs panākt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, un tikai pēc tam jāmeklē izeja no nestabilitātes valdībā un sabiedrības uzticības krīzes valsts varai.

Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK gan uzskata, ka Kalvīša vadīto valdību vairs negaida ilgs mūžs. Līdzīgu viedokli ir pauduši arī atsevišķi citi valdošās koalīcijas politiķi - lai arī premjers turpinās strādāt, politiķi parlamenta kuluāros prognozē, ka tas notiks ne ilgāk par mēnesi, jo pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas Kalvītis varētu no amata atkāpties.

Savukārt premjera pārstāvētās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka prasīt valdības demisiju ir opozīcijas pienākums un tiesības. "Ar katru reizi, prasot valdības demisiju, tā tikai tiek stiprināta," uzskata Kučinskis.

JL sagatavotais priekšlikums ir pirmais 9.Saeimas darbības laikā, kad tiek prasīta valdības demisija.

Kalvīša veidoto otro valdību Saeima ar balsu vairākumu apstiprināja pērn 7.novembrī jeb aptuveni mēnesi pēc vēlēšanām. Valdības koalīciju veido četri politiskie spēki - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Latvijas Pirmā partija/"Latvijas ceļš".

Pirmo reizi Kalvītis valdības vadītāja amatā tika apstiprināts 8.Saeimas laikā - 2004.gada rudenī, tādējādi Kalvītis ir visilgāk valdību vadījušais politiķis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas