Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par 2008.gada dzīvnieku kļuvis pelēkais ronis

Rīga, 10.janv., LETA. Latvijas Dabas muzejs par 2008.gada dzīvnieku izraudzījies pelēko roni ("Halichoerus grypus"), kas ir īpaši aizsargājams ne tikai Latvijā, bet gandrīz visās Eiropas valstīs, kur tas sastopams, žurnālistus informēja muzeja zooloģe Digna Pilāte.

Latvijas Dabas muzejs tradicionāli par gada dzīvnieku izvirza tādas sugas pārstāvi, kas ir aizsargājamo sugu sarakstā, tādējādi veicinot sabiedrībā diskusijas par šo dzīvnieku, kā arī pievēršot uzmanību problēmām, kas saistītas ar tā izdzīvošanu.

 

Pilāte norādīja, ka pārmērīgu medību un Baltijas jūras piesārņojumu dēļ 20.gadsimta vidū notika straujš pelēko roņu skaita samazinājums. Tobrīd Baltijas jūrā bija vairs tikai ap 5000 pelēko roņu, lai gan gadsimta sākumā dzīvoja ap 100 000 īpatņu.

 

Kopš 1990.gada, pateicoties medību aizliegumam, pelēko roņu skaits pieaug, un pēdējos gados Baltijas jūrā ir uzskaitīti 15 000 šīs sugas dzīvnieku.

 

Dabas muzeja zooloģe norādīja, ka pelēkais ronis par gada dzīvnieku izvēlēts, jo vēl aizvien tiek kavēta roņu vairošanās, ko ietekmē ūdens piesārņojums jūrā, klimata izmaiņas, traucējumi mazuļu dzimšanas un barošanas vietās, kā arī intensīva kuģniecība.

 

Savulaik pelēkie roņi intensīvi tika medīti galvenokārt tauku dēļ, kurus izmantoja smērvielu gatavošanai un dedzināja gaismekļos, kas noveda pie krasas pelēko roņu skaita samazināšanās. 1914.gadā Anglijā tika pieņemts likums par pelēko roņu aizsardzību, kas bija pirmais dzīvnieku aizsardzības likums pasaulē. Patlaban pelēkie roņi kā apdraudēta suga ir ierakstīta Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā, Latvijas Sarkanajā grāmatā, Bernes konvencijas un Bonnas konvencijas pielikumā, kā arī Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas pielikumā.

 

Šā gada laikā pelēkajam ronim tiks rīkoti dažādi pasākumi. Pirmais pasākums notiks jau 26.janvārī Latvijas Dabas muzeja Ģimenes dienas ietvaros. Martā muzejs rīkos akciju-projektu konkursu 8.klašu skolēniem "Pelēkais ronis manā apkārtnē", kā arī notiks akcija "Vai esi redzējis roni?".

 

Pavasarī notiks arī akcija "Domā, pirms sagūsti", kuras laikā tiks vērsta sabiedrības uzmanība uz izskaloto roņu mazuļu problēmas risināšanu, bet vasarā Rīgas Zooloģiskajā dārzā ikviens interesents varēs noskatīties pelēkā roņa Puikas priekšnesumus.

 

Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļas vadītājs Andris Širovs atzina, ka pagājušā gadā dienests iesaistījās Latvijas teritorijā izskaloto roņu mazuļu apzināšanā, ko turpinās darīt arī šogad. Pērn dienests no iedzīvotājiem par izskalotajiem roņiem kopumā saņēma 19 zvanus.

 

"Ja pavasarī cilvēki, pastaigājoties gar jūras krastu, ierauga izskalotu roni, pirmkārt, vajadzētu izvērtēt situāciju, vai roņu dzīvība ir apdraudēta, nevis uzreiz glābt, jo var izrādīties, ka mazulis jūras krastā tikai atpūšas un turpat netālu atrodas viņu māte. Par atrastiem izskalotiem roņiem vajadzētu ziņot, ja ronis atrodas jūras krastā, kur uzturas daudz cilvēku un mēdz pastaigāties suņi," sacīja Širovs.

 

Širovs informēja, ka izskaloto roņu atrašanas gadījumā iedzīvotāji var ziņot, zvanot uz Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības uzraudzības daļu pa tālruni 67 084 221, vai arī var zvanīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai pašvaldībām, kas informāciju nodos tālāk Valsts vides dienestam.

 

Latvijas Zivju resursu aģentūras direktors Māris Vītiņš atzina, ka ronis ir ļoti gudrs dzīvnieks, jo pēdējos gados novērota tendence, ka tas nevis pats nodarbojas ar zivju medīšanu, bet zivis savai kārtējai maltītei meklē pie zvejnieku murdiem, kas rada lielus zaudējumus zvejniekiem.

 

"Pelēko roņu attiecības ar zvejniekiem ir sarežģītas, roņi bojā zvejas tīklus un tajos iekļuvušās zivis, turklāt nereti arī paši iet bojā zvejas tīklos," sacīja Vītiņš.

 

Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir sastopami divu sugu roņi. Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis. Pelēkais ronis pārsvarā uzturas ūdenī un uz sauszemes galvenokārt uzturas mazuļu barošanas laikā. Baltijas jūras pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst martā uz ledus, bet ja tā nav, tad mazuļi pasaulē nāk piekrastē vai uz salām.

 

Pelēkie roņi pārtiek no dažādām zivīm, tostarp mencām, butēm un siļķēm.

 

Baltijas jūras Latvijas piekrastē sastopams arī pogainais ronis, kas ir vismazākais un mūsdienās Latvijas piekrastē sastopams reti. Ir arī trešā roņu suga - plankumainais ronis, kas Latvijas krastos konstatēts tikai dažas reizes un tiek uzskatīts par Latvijas piekrastes maldu viesi.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas