Par gada labāko izrādi atzīst Valmieras Drāmas teātra izrādi "Karalis Līrs"

Rīga, 23.nov., LETA. Šovakar Valmieras Drāmas teātrī tika pasniegtas tradicionālās "Spēlmaņu nakts" balvas teātra mākslā.

Par dramatiskā teātra gada izrādi atzīts Valmieras Drāmas teātrī iestudētais Viljama Šekspīra "Karalis Līrs", izrādes režisors ir Oļģerts Kroders.

Par gada izrādi bērniem un pusaudžiem žūrija atzinusi izrādi Liepājas teātra izrādi "Sniegbaltītes skola", režisors Ivars Lūsis.

Nominācijā gada aktieru ansamblis "Spēlmaņu nakts" balvu saņēma Valmieras Drāmas teātrī iestudētā Rūdolfa Blaumaņa "Nāves ēnā".

Nominācijā "Gada latviešu autora darba iestudējums" "Spēlmaņu nakts" balvu saņēma Baibas Brokas, Viļa Daudziņa, Alvja Hermaņa, Ģirta Krūmiņa, Gunas Zariņas, Kaspara Znotiņa "Latviešu mīlestība" Jaunajā Rīgas teātrī.

Gada režisora balva piešķirta Oļģertam Kroderam par Valmieras Drāmas teātrī iestudētajām izrādēm "Karalis Līrs" un "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes".

Gada aktrises balvu saņēma Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa par lomām iestudējumā "Latviešu mīlestība" un par Alises Budļevskas lomu izrādē "Tas notika ar viņiem".

Kā labākā otrā plāna aktrise balvu saņēma Ilze Vazdika par Megas lomu Dailes teātrī iestudētajā izrādē "Līnenas skaistumkaraliene".

Gada aktiera balvu saņēma Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis par Ivana Voiņicka lomu izrādē "CV", Jana tēlojumu "Killlera dienasgrāmatā" un Vilcēnu izrādē "Sniegbaltītes skola".

Nominācijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" balvu saņēma Uldis Anže par Edmunda lomu izrādē "Karalis Līrs" un Slaju izrādē "Spītnieces savaldīšana", kas iestudētas Latvijas Nacionālajā teātrī.

Nominācijā "Gada kostīmu mākslinieks" balvu saņēma Kristīne Pasternaka par darbu Latvijas Nacionālās operas izrādē "Traviata".

Par gada scenogrāfu atzīts Mārtiņš Vilkārsis. Atzinīgi novērtēts viņa darbs Valmieras Drāmas teātra izrādēs "Karalis Līrs" un "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", Liepājas teātra izrādē "CV" un Dailes teātra izrādē "Lolita".

Balvu nominācijā "Gada mūzikas autors" saņēma Zigmars Liepiņš par Latvijas Nacionālā teātra iestudējumu "Adata"

Nominācijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks" balvu saņēma Mārtiņš Brūveris par Klāva lomu izrādē "Ķipars Pipars" Teātrī TT un Kornvela lomu izrādē "Karalis Līrs" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Nominācijā "Gada sasniegums baleta mākslā" balvu saņēma Raimonds Martinovs par lomām Latvijas Nacionālās operas baleta izrādēs "Pusdārgakmeņi", "Bolero", "Pelnrušķīte", "Radīšana", "Grand pas de deux" un "Tango".

Nominācijā "Gada spilgtākā debija" balva pasniegtam Jevgenijam Terskiham par Billija lomu izrādē "Kroplis no Inišmānas salas", Nikolaja Gluhovceva lomu izrādē "Mūsu dzīves dienas". Izrādes iestudētas M.Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Nominācijā "Gada kustību režisors" balvu saņēma Inga Raudinga un Guntis Spridzāns par darbu Dailes teātra izrādē "Izredzētais".

Pretendentus visās 17 nominācijās vērtēja žūrija, kurā šogad darbojās tās priekšsēdētāja Guna Zeltiņa, Undīne Adamaite, Normunds Akots, Līvija Dūmiņa un Henrieta Verhoustinska.

Laureātiem tika pasniegta mākslinieka Jura Gagaiņa veidotā "Skatuves nagla" un naudas prēmija.

Jaunā Rīgas teātra galvenajam režisoram Alvim Hermanim tika pasniegta īpaša balva par izcilību Latvijā un pasaulē.

Žūrija arī pasniedza specbalvu par Valsts Leļļu teātra lugai "Skroderdienas Silmačos" par netradicionālu pieeju klasikas interpretācijā.

Jaunā Rīgas teātra izrāde "Latviešu mīlestība" saņēma portāla "Delfi" skatītāju simpātiju balvu, kā arī "Ģimenes aptiekas" balvu "Sudraba piesta".

Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā tika pasniegta Valmieras Drāmas teātra aktrisei Rutai Birgerei. Viņa dzimusi 1924.gada 5.jūlijā Rīgā. Aktrises tēvs ir rakstnieks Jēkabs Birgers. Māsa - tulkotāja Ieva Lase.

Aktrise 1942.gadā beigusi Rīgas 2.pilsētas ģimnāziju, bijusi pārdevēja grāmatveikalā, "Telefunken" produkcijas pārbaudītāja VEF. Viņa no 1945.līdz 1948.gadam studējusi Latvijas Valsts universitātē romāņu filoloģiju, viņa bijusi Drāmas teātra, bet kopš 1950.gada - Valmieras Drāmas teātra aktrise.

Ārēji smalka, sievišķīga māksliniece, kuras atveidotajiem tēliem raksturīga augsta skatuves kultūra, emocionalitāte, liriska smeldze un apvaldīts temperaments.

Tēlojusi Frīdu Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", Emīliju Ādolfa Alunāna "Seši mazi bundzenieki", Cielavu Leona Paegles "Runga, iz maisa!", Laimu Annas Brigaderes "Maija un Paija", Ļizu Maksima Gorkija "Saules bērni", Rozi Pētera Pētersona "Man trīsdesmit gadu", Voiņicku Antona Čehova "Tēvocis Vaņa", Betu Ilzes Indrānes "Zemesvēzi dzirdēt".

Atturīgos toņos veidoti Birgeres komiskie tēli - Uļita Aleksandra Ostrovska "Mežs", Leikartu Lība Andreja Upīša "Zaļā zeme", Sandra Hellas Vuolijoki "Ardievu, Niskavuori!", Vazdiķene Annas Brigaderes "Sievu kari ar Belcebulu", Veriņa Paula Putniņa "Pasaulīt, tu ļaužu ēka...", Dore Valdemāra Sauleskalna "Meldermeitiņa".

Daudzveidīgos raksturos aktrises talants atplaucis 90.gados, kad māksliniece atveidoja Sprintiju M.Saimonas "Izdzīvošanas ābecē vecākām kundzēm", Lulū A.Māsēna skatuves kompozīcijā "Edith Piaf", Džesiju N.Saimona "Kāpēc tas tā, Mel?", grāfieni Vronsku Ļeva Tolstoja lugā "Anna Kareņina", hofmeistarieni fon Kainu Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precībās", Duņašu Ļeva Tolstoja lugā "Dzīvais mironis", Mīli Rūdolfa Blaumaņa "Potivāra namā".

Birgere brīnišķīgi pārvalda franču valodu. Aktrise joprojām ir mundra un aizrautīga dāma, kas vēl joprojām spēlē izrādēs.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas