PB: Pensiju indeksācijas mehānisms var apdraudēt grūti izcīnīto fiskālo stabilitāti

Rīga, 17.aug., LETA. Latvijā lietotais pensiju indeksācijas mehānisms var apdraudēt grūti izcīnīto fiskālo stabilitāti, ko radīja 1996.gada reforma, un pat radīt fiskālus riskus īsā un vidējā termiņā, teikts Pasaules Bankas (PB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) tehniskās palīdzības misijas secinājumos.

 

 

Latvijas sistēmā pabalsti, pirmkārt, tiks pilnībā indeksēti atbilstoši cenu izmaiņām, pēc tam papildus indeksēti par 50% algu pieauguma. Pēc starptautiskajiem standartiem tas šķiet pārmērīgi un var apdraudēt grūti izcīnīto fiskālo stabilitāti, ko radīja 1996.gada reforma.  

Lai gan Latvijas pensiju reformu kopumā uzskata par sekmīgu, pensiju sistēma ir jūtīga pat pret niecīgām parametru izmaiņām. Latvijas pensiju reforma ir radījusi ilgtermiņa finansiālu stabilitāti sociālās apdrošināšanas sistēmas vecuma, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes programmām.

 

Tomēr šī finansiālā stabilitāte ir trausla, un to var satricināt pat nelielas izmaiņas plāna parametros, piemēram, iemaksu likmē, indeksācijas mehānismā un minimālajā pensijas vecumā, kā arī tas, kā tiek atzītas iemaksas pirmsreformas plānā un uz tā pamata iegūtās tiesības, norāda PB.

 

Naudas pabalsti ir nozīmīgs ģimeņu ienākuma avots, lai gan tie sedz salīdzinoši mazāku ģimenes patēriņa daļu, salīdzinot ar citām reģiona valstīm. 2004.gadā naudas pabalsti veidoja līdz 26% no vidējās ģimenes patēriņa, kamēr trūcīgajās ģimenēs - 55%.

 

Saistībā ar vecuma pensijas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma plānu, PB īstermiņā iesaka izveidot plāna rezerves fondu un pāriet atpakaļ uz indeksāciju tikai pēc patēriņa cenu indeksa, bet ilgtermiņā ieteikts indeksēt minimālo pensijas vecumu pēc grupai specifiskām izmaiņām sagaidāmajā mūža ilgumā, pamatojoties uz dzimšanas datumu.

 

Saistībā ar slimības pabalstu PB īstermiņā ieteikusi noteikt ciešākus piemērošanas kritērijus, kā arī novērot ārstus un darba devējus, lai konstatētu iespējamu krāpšanu. Savukārt ilgtermiņā PB noteikusi samazināt pabalsta summu un saīsināt maksimālo periodu, kura laikā var saņemt pabalstus.

 

Saistībā ar bezdarba apdrošināšanu PB iesaka noteikt bezdarba pabalsta apjomu nevis procentos no zaudētajiem ienākumiem, bet fiksētā apjomā, kas samazinās bezdarba perioda laikā, kā arī saīsināt maksimālo pabalsta saņemšanas periodu līdz sešiem mēnešiem.

 

Valsts sociālo pabalstu jomā misija ieteikusi veikt ietekmes novērtējumu, lai noteiktu bērna kopšanas un bērna dzimšanas pabalsta efektivitāti dzimstības pieauguma apstākļos.

 

Pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai jeb GMI jomā PB iesaka īstermiņā veikt materiālā nodrošinājuma pārbaudes novērtējumu, izstrādāt efektīvāku materiālā nodrošinājuma pārbaudi un pārraudzīt un uzraudzīt materiālā nodrošinājuma pārbaudes piemērošanu.

 

Savukārt ilgtermiņā ieteikts pārlikt finansiālo atbildību par GMI uz nacionālo budžetu, saglabāt pašvaldību atbildību par pabalstu nodrošināšanu.

 

Visās programmās ieteikts veikt pilnu pabalstu revīziju, savstarpēji pārbaudot Labklājības ministrijas (LM) un pašvaldību administrētās datubāzes, kā arī savstarpēji pārbaudīt LM datubāzes ar nodokļu iestāžu, zemes un īpašumu reģistra administrētajām datubāzēm un citām administratīvām datubāzēm veselības un izglītības sistēmā.

 

LM Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde norādīja, ka labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) ir iepazinusies ar misijas rezultātiem, kas tika prezentēti Ministru kabineta sēdē un kuru pilnā versija ir ierobežotas pieejamības darba materiāls.

 

PB un SVF secinājumi un ieteikumi sociālās aizsardzības nozarē, kas ietverti publiski pieejamajā informatīvajā ziņojumā, tiks izvērtēti, turpinot darbu pie sociālās politikas izstrādes nākotnē.

 

Konkrētākus komentārus pagaidām LM nesniedz, jo katrs ieteikums prasa rūpīgu izvērtējumu kontekstā ar sociāli ekonomisko situāciju un arī citu sektoru īstenoto politiku, uzsvēra Rāfelde

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas