Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pērn divkārt samazinājies Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms

Rīga, 17.febr., NOZARE.LV. Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2009.gadā samazinājies par 46%, sasniedzot 52 668 000 latu, šodien preses konferencē informēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) pārstāvji.

 

Vislielāko kritumu piedzīvojis žurnālu reklāmas tirgus, kas samazinājies par 63%, sasniedzot 5 809 000 latu, savukārt vismazāko krituma apjomu piedzīvojis interneta reklāmas tirgus, kura apjoms samazinājies par 32% un sasniedzis 5 809 000 latu.  

Laikrakstu reklāmas tirgus samazinājies par 57%, sasniedzot 7 542 000 latu.

 

Trešais lielākais samazinājums ir kino reklāmas tirgum, kas samazinājies par 44% un ir 355 000 latu.

Televīzijas reklāmas tirgus samazinājies par 40%, pērn sasniedzot 20 752 000 latu, savukārt radio reklāmas tirgus samazinājies par 39%, sasniedzot 6 520 000 latu.

 

Vides reklāmas tirgus apjoms samazinājies par 38% un sasniedzis 5 881 000 latu.

 

Kā atzina LRA valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce, pagājušā gada mediju reklāmas tirgus apjoms ir atgriezies 2004.-2005.gada līmenī.

 

Vislielāko reklāmas tirgus daļu pērn veidoja televīzijas reklāmas tirgus, sasniedzot 40% no kopējā mediju reklāmas tirgus. Otra lielākā mediju reklāmas tirgus daļa ir preses segmentam: 14% - laikrakstiem, 11% - žurnāliem.

 

Radio reklāmas tirgus veido 12% no kopējā reklāmas tirgus pīrāga, vides reklāma - 11%, interneta reklāmas tirgus - 11% un kino reklāma - 1% no kopējā mediju reklāmas tirgus.

 

AS "Lauku avīze" reklāmas direktors Aigars Stankēvičs, vērtējot preses reklāmas tirgu, atzina, ka, samazinoties reklāmu skaitam un saasinoties savstarpējai konkurencei, ievērojami samazinājušās reklāmas cenas.

 

"Cenu samazinājums elektroniskajiem medijiem - radio un televīzijai - papildus veicinājis reklāmas apjomu kritumu presei, jo īpaši žurnāliem. Preses tirgu ietekmējis arī apstāklis, ka samazinājies drukāto mediju skaits vai arī uz laiku pārtraukta to izdošana," pauž Stankēvičs.

 

Viņš arī atzīst, ka tajā brīdī, kad pirmās tirgus uzlabošanās pazīmes izjutīs elektroniskie mediji, pamazām atdzīvosies arī preses reklāmas tirgus, taču 2010.gadā vēl prognozējams preses reklāmas tirgus kritums 15% apmērā.

 

Telekompānijas LNT un "TV5" pārdošanas direktors Guntars Traubergs norādīja, ka televīzijas reklāmas tirgū krituma samazinājums bijis jūtams jau pērn gada otrajā pusgadā, tomēr, ņemot vērā to, ka televīzijas tirgus kopumā ir zaudējis 44 miljonus latu, ir samazinājies televīzijas programmu ražošanas apjoms.

 

"Neizbēgama analogo televīzijas kanālu nākotne ir jaunu kanālu attīstība, kas bija paredzēts kā galvenais konkurences ierocis ar kabeļtelevīzijām. Taču, ņemot vērā tirgus kritumu, televīzijas kompānijas ir iesaldējušas investīciju projektus, un jaunu multikanālu platformu jeb nišas kanālu izveide ir uz laiku apstājusies," pauž Traubergs.

 

Viņš norāda, ka visi vadošie televīzijas nozares spēlētāji - LNT, "News Corp.", "MTG", "Baltic Media Alliance" - ir tehniski gatavi jaunu nišas kanālu attīstīšanai - gan ziņu, gan mūzikas, gan komēdiju un citu kanālu izveidei, kas ļautu reklāmdevējiem mērķtiecīgāk sasniegt konkrētas auditorijas grupu.

Traubergs atzīst, ka pēc pārejas uz digitālo ētera apraidi neizbēgami kritīsies lielo televīzijas kanālu reitingi, tomēr paredzams, ka pusgada laikā krituma apjoms samazināsies. Šādu tendenci ir pierādījusi pilsētu digitalizācija, atzīst Traubergs.

 

SIA "Inbokss" Pārdošanas nodaļas vadītājs Andis Kuļinskis norāda, ka interneta reklāmas daļa ir būtiski pieaugusi pēdējo gadu laikā, neskatoties uz to, ka kopējā Latvijas reklāmas tirgū joprojām vērojams kritums.

 

"Interneta reklāmas tirgus daļas pieaugumu būtiski ietekmē lielie interneta portāli, savukārt kopējos rādītājus būtiski ietekmēja vidējo un mazu portālu neveiksmes. Reklāmas devēju izvēle par labu internetam ir skaidrojama ar vēlmi meklēt aizvien efektīvākus mediju kanālus. Arī mediju aģentūrās ir vērojama tendence digitālo nodaļu izveidē," pauž Kuļinskis.

 

"Inbokss" pārstāvis arī uzsver, ka Latvijā interneta reklāmas tirgum vēl ir liels izaugsmes potenciāls, jo, piemēram, Lielbritānijā 23% mediju reklāmas tirgus daļas ir tieši interneta segmentam, savukārt, piemēram, Krievijā pērn interneta reklāmas apjoms pieaudzis par 18%.

 

SIA "Radio Skonto" programmu direktors Valdis Melderis pauž, ka radio ir saglabājis savu tirgus daļu kopējā reklāmas tirgū un kritums, kas ir mazāks nekā tirgus vidējais, liecina, ka medijam kopumā ir izdevies labi pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem.

 

SIA "Clear Channel Latvia" ģenerāldirektore Everita Ušacka pauda, ka vides reklāmas jomā kopējais kritums ir viens no mazākajiem - 38%, salīdzinot ar 2008 gadu. Vides reklāma kopumā saglabājusi savu reklāmas tirgus daļu, uzrādot nelielu pieauguma tendenci.

 

"Vides reklāmas tirgum noturēties palīdzēja reklāmas ieņēmumi no pašvaldību vēlēšanām un asā konkurence starp telekomunikāciju operatoriem, kuri aktīvi reklamējās," pauda Ušacka.

 

Vides reklāmas jomā vislielāko kritumu piedzīvoja lielformāta vides reklāmu segments, jo tas galvenokārt kalpoja imidža reklāmu veidošanai, taču šāda veida reklāmas krīzes apstākļos ir mazāk populāras.

"Salīdzinoši popularitāti saglabājuši reklāmas pīlāri un gaismas kastes (city light), kuru tīklu princips nodrošina gan lielu auditoriju, gan ekspozīcijas frekvenci. Vides reklāmas stabilo stāvokli šajos apstākļos nosaka plašā, nefragmentētā auditorija un jaunākie uzlabojumi, kas ļauj precīzāk tēmēt mērķa auditoriju arī vides reklāmā," atzina Ušacka.

 

Vērtējot kino reklāmas tirgu, kinoreklāmas aģentūras "Pirmā Līnija" valdes locekle Ginta Lejiņa atzina, ka, neraugoties uz to, ka kino reklāmas tirgus naudas izteiksmē pērn sarucis par 44%, kas ir nedaudz mazāk nekā kopējais samazinājums, tomēr, ņemot vērā šī reklāmas tirgus segmenta relatīvi niecīgo apjomu, tas ir skarbs trieciens kinoteātriem kā reklāmas izvietojošiem medijiem.

 

Papildu grūtības reklāmas kampaņu veidošanā radīja kino apmeklējumu skaita samazināšanās par vairāk nekā 10% pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, atzina Lejiņa.

 

LRA prezidents Ģirts Ozols atzina, ka šogad zināmu devumu reklāmas tirgum sniegs reklāmas ieņēmumi no priekšvēlēšanu kampaņas rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Ozols prognozē, ka kopējie ieņēmumi no politiskās reklāmas 2010.gadā varētu sasniegt 3-4 miljonus latu, kas ir aptuveni 7-8% no kopējā reklāmas tirgus.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas