Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pērn Latvijas nepilsoņi vairāk izvēlējušies kļūt par Krievijas pilsoņiem, nevis naturalizēties

Rīga, 27.janv., LETA. Pērn Latvijas 2706 nepilsoņi kļuvuši par Krievijas pilsoņiem un saņēmuši uzturēšanās atļaujas mūsu valstī, kas viņiem būs jāatjauno pēc pieciem gadiem. Savukārt Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā pērn piešķirta 2080 personām.

Kā trešdien Saeimas Pieprasījumu komisiju informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis, PMLP rīcībā nav ziņu par visiem nepilsoņiem, kuri pērn kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, kaut arī likums noteic, ka tādām personām 30 dienu laikā jāreģistrējas PMLP un jāsaņem uzturēšanās atļauja. Ja tas netiek savlaicīgi izdarīts, šādām personām var draudēt deportācija, kā arī rasties citas problēmas.  

Citskovskis pastāstīja, ka Krievijas pilsonību vēlas saņemt daudzi pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, jo Krievijā pensijas vecums sievietēm joprojām ir 55 gadi, bet vīriešiem - 60 gadi. Krievija pensijas maksā tikai saviem pilsoņiem un ieskaita darba stāžā arī laiku, kas līdz 2002.gadam nostrādāts ārzemēs, tostarp Latvijā. Vidējā pensija Krievijā esot ap 100 latiem, bet Latvijā - 160 lati.

 

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks pieļāva, ka, iespējams, dažas personas patlaban krāpjas, cerot par to pašu darba stāžu saņemt gan Latvijas, gan Krievijas pensiju. Ja patlaban Latvijā pensiju pieprasa Krievijas pilsonis, viņam pašam jāiesniedz izziņa par to, ka viņam netiek jau maksāta Krievijas pensija. Savukārt no Krievijas Pensiju fonda esot saņemti vairāki lūgumi apliecināt Krievijas pilsoņu darba stāžu Latvijā, bet nekad neesot tikusi pieprasīta izziņa par to, vai šīm personām ir piešķirta pensija Latvijā.

 

Pēc tam, kad stāsies spēkā Latvijas un Krievijas sociālās drošības līgums, notiks arī savstarpēja apmaiņa ar informāciju par piešķirtajām pensijām un nelikumīgi saņemta "dubultā" pensija būšot jāatmaksā.

 

Citskovskis arī pauda viedokli, ka nepilsoņu vēlmi iegūt Krievijas pilsonību veicina dažādas baumas, piemēram, ka padomju militārajiem pensionāriem, kas dzīvo Latvijā, nemaksās pensiju, ja viņi nebūs Krievijas pilsoņi, ka Latvijas nepilsoņi bez vīzas nevarēs iebraukt Krievijā.

 

2009.gadā ir fiksēti arī 275 gadījumi, kad Latvijas pilsoņi atteikušies no mūsu valsts pilsonības, bet iemesli nav apkopoti.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas