Pētījums: Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vissliktākās ES

Rīga, 9.nov., LETA. Visās trīs Baltijas valstīs samazinās iedzīvotāju skaits un demogrāfiskās prognozes ir vissliktākās Eiropas Savienībā (ES), liecina pētījums "Baltijas valstu imigrācijas politika".

Kā pētījuma prezentācijā norādīja darba autors Ivars Indāns, Baltijas valstīs ir rekordzemi bezdarba rādītāji, kas ierobežo darba tirgu, ekonomisko attīstību un investīciju piesaistīšanu. Latvijas un īpaši Lietuvas gadījumā situāciju vēl vairāk ietekmē masveida emigrācija.

Kā atzīst darba autors, minētās problēmas rada darbaspēka resursu trūkumu.

Pētījumā tiek uzsvērts, ka darba tirgus atvērtība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem inovatīvo projektu un tehnoloģiju attīstībai. Tādēļ Eiropas ilgtermiņa nākotnes attīstība ir saistīta ar nepieciešamību pēc imigrantiem. To nosaka ne vien tirgus ekonomikas pieprasījums, bet arī demogrāfiskā situācija un sabiedrības novecošanās problēma.

Indāns pētījuma gaitā secinājis, ka, lai gan viesstrādnieku skaits Latvijā netiek ierobežots, administratīvā procedūra ir sarežģīta, neērta, laikietilpīga un ar salīdzinoši augstām darba devēja izmaksām. Tas savukārt mazina pašmāju uzņēmumu iespējas legāli piesaistīt darbaspēku.

Lielā mērā Baltijas valstīm pragmatisku migrācijas politiku traucē veidot negatīva vēsturiskā pieredze un bažas par identitātes saglabāšanu.

Kā ieteikumu pētījuma autors piedāvā veikt darba tirgus pieprasījuma izpēti, izstrādāt darbaspēka piesaistes programmu, pilnveidot diplomātisko struktūru darbu, iesaistīt pašvaldības, kā arī paplašināt izpratni par integrāciju.

Indāns uzsvēra, ka ES dalībvalstīs pastāv dažādi modeļi un shēmas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Visbiežāk katra valsts nosaka sev nepieciešamo imigrantu skaitu, turklāt priekšroka tiek dota vietējam un ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu darbaspēkam.

Kā secina pētījuma autors, kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Baltijas valstīs ir dominējusi negatīva pieeja migrācijas politikā.

Pētījuma prezentācijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji atzina, ka šādi akadēmiski pētījumi ir nepieciešami, tomēr praksē un pētījumos atainotā situācija būtiski atšķiras. Tai pašā laikā pētnieki nereti atklāj būtiskas un vērā ņemamas nianses.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji pauda cerību, ka valsts iestādes beidzot sāks analizēt nozares un to trūkumus, lai varētu prognozēt nākotnes iespējamos scenārijus darba tirgū. Konfederācija uzsver, ka tā nepieprasa tūlītēji atvērt un padarīt pēc iespējas pieejamāku Latvijas darba tirgu viesstrādniekiem, taču uzskata, ka tuvākajā laikā jāveic nozaru izpēte, tādējādi nosakot tendences.

Indāns tuvākajā laikā pētījumu par Baltijas valstu imigrācijas politiku plāno iesniegt izskatīšanai atsevišķām Saeimas komisijām, lai pievērstu arī politiķu uzmanību un informētu par imigrācijas politiku Latvijā, kā arī rosinātu izdarīt secinājumus un pieņemt attiecīgus lēmumus.

LETA jau ziņoja, ka Fridriha Eberta fonda pētījuma mērķis bija salīdzināt Baltijas valstu imigrācijas politiku, ņemot vērā ekonomiskās attīstības rādītājus, un izstrādāt ieteikumus Latvijas politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem ar iedzīvotāju migrāciju saistītajās jomās.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas