Pētījums: Gandrīz katrs otrais nodarbinātais cieš no stresa darba vietā

Rīga, 25.apr., LETA. 45% nodarbināto cieš no stresa darba vietā un uzskata, ka darba devēji nepievērš ar stresu saistīto problēmjautājumu risināšanai pietiekami lielu uzmanību, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu (KIAI) veiktā pētījuma dati.

Īpaši aktuālas stresa situācijas darba vidē ir lielajiem uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti 250 un vairāk darbinieki, secināts pētījumā. Darba vide ir viena no piecām jomām Ilgtspējas indeksā, kurā savu "veselības pārbaudi" jau ceturto gadu veic Latvijas uzņēmumi un kurā līdz šim uzrādīti viszemākie rezultāti.  

Pētījuma rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju uzskati par nodarbināto labklājību Latvijas organizācijās atšķiras, un šīs atšķirības lielā mērā ietekmē viņu pārstāvētā uzņēmuma lielums. Piemēram, 81% nodarbināto norāda, ka var saņemt atvaļinājumu likumā noteiktajā apjomā. Šajā ziņā pozitīvi izceļas lielie uzņēmumi, proti, uzņēmumi, kuri nodarbina 250 un vairāk darbiniekus.

 

Tajā pašā laikā tieši lielajiem uzņēmumiem biežāk raksturīgas mikroklimata problēmas - ar negodīgu, nicinošu vadītāju attieksmi ikdienas darbā saskaras katrs trešais lielo uzņēmumu darbinieks un tikai 10% mazo un vidējo uzņēmumu darbinieku.

 

Vērtējot koleģiālās attiecības, vairākums strādājošo - 83% - norāda, ka savā pašreizējā darba vietā ar negodīgu, nicinošu attieksmi nav saskārušies. Darbinieki vecuma grupā no 40 līdz 55 gadiem negodīgu un nicinošu kolēģu attieksmi izjūt retāk, ko var skaidrot ar lielāku profesionālo un cilvēcisko attiecību pieredzi. Pētījumā salīdzinoši pozitīvi var novērtēt arī tādus darbinieku labklājības aspektus kā fiziskā un emocionālā drošība - ar fizisku ietekmēšanu un seksuālu uzmākšanos darba vietā ir saskāries katrs desmitais strādājošais.

 

"Arī Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka darbinieki visbiežāk sūdzas par jautājumiem, kas saistīti ar darba algas izmaksu, atvaļinājumu organizāciju un virsstundu darbu. Pieaug arī to darbinieku skaits, kas lūdz palīdzību mobinga un bosinga - nepamatoti sliktas attieksmes pret darbinieku - gadījumos," norādīja VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

 

Viņa piebilda, ka kopumā darba vides psihoemocionālo riska faktoru problemātika pieaug visā Eiropā, tāpēc laikā no 2014. līdz 2015.gadam Eiropas Savienības dalībvalstīs stresam darba vidē tiks pievērsta īpaša uzmanība, organizējot informatīvo kampaņu "Veselīgas darba vietas uzvar stresu!".

 

"Darbinieku labklājības jēdziens ir samērā jauns, tomēr jau nopietni pētīts dažādu organizāciju vidēs, lai izprastu tā ietekmi uz organizācijas ilgtspēju, finanšu rezultātiem un produktivitāti," sacīja KIAI eksperte Ieva Kukule, norādot, ka, lai arī var likties, ka darbinieku emocionālā, fiziskā un mentālā labsajūta ir katra paša ziņā, nodarbināto labklājība ir darba devēja interesēs un būtu jāiekļauj organizāciju stratēģiskajos rīcības plānos kā aktivitātes, kas sekmē darba produktivitāti un uzņēmuma rentabilitāti.

Savukārt TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja, ka darba devēji nodrošina saviem darbiniekiem materiālos resursus, lai viņi varētu veiksmīgi strādāt, tāpēc ir viegli novērtēt, vai šie nosacījumi tiek izpildīti vai nē.

 

Tomēr viņa uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai uzņēmumos tiek pievērsta uzmanība arī darba procesa nemateriālajai daļai, piemēram, savstarpējām attiecībām ar kolēģiem vai vadītāju, stresa līmenim un citiem emocionālās labklājības aspektiem. "Latvijas darbinieku labklājības aspektu pētījums atklāj, ka uzņēmumiem vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības celšanā. Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā viņu ieteikumus," skaidroja Kaņējeva.

 

Aptauja tika veikta interneta vidē šī gada februārī, un tajā piedalījās 493 strādājošie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas