Pētījums: Ietekmīgākie viedokļu veidotāji par kultūras notikumiem - Pauls, Demakova un Vīķe-Freiberga

Rīga, 27.nov., LETA. Ietekmīgākie viedokļu veidotāji par kultūras notikumiem Latvijā ir komponists un Saeimas deputāts Raimonds Pauls (TP), kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tas secināts "Kultūras patēriņa apsekojumā 2007", ko pēc Valsts kultūrkapitāla fonda pasūtījuma veica SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" un pētnieki Roberts Ķīlis, Sandris Muriņš, Maksims Kovaļenko un Anna Selecka.

 

Pētījuma gaitā noskaidroti cilvēki, kuru viedoklis par kultūras notikumiem iedzīvotājiem ir svarīgs. Visbiežāk - 30% gadījumu - cilvēki ieklausās radinieku, draugu un paziņu teiktajā, bet ievērojami retāk - 8% - mūziķu, politiķu un sabiedrisko darbinieku viedoklī.

 

Kā ietekmīgākie viedokļu veidotāji par kultūras notikumiem no mūziķiem un mūzikas darbiniekiem atzīti Pauls, kura viedoklī ieklausās 6,1% respondentu, viņam seko Renārs Kaupers, kura viedokli respektē 0,4% aptaujāto un Raimonds Jakušonoks - 0,3%.

 

Politiķu vidū starp ietekmīgākajiem viedokļu veidotājiem par kultūras notikumiem pēc Demakovas, kurai uzticas 3,1% aptaujāto, seko Vīķe-Freiberga - 1,9% un Ingūna Rībena, kuras teikto respektē 0,2% aptaujāto.

 

Aktieri un režisori veido 0,9% aptaujāto viedokli par kultūras notikumiem. No tiem pirmajā vietā ir režisors Alvis Hermanis. Rakstnieki un dzejnieki veido 0,6% respondentu viedokli par kultūru, un no tiem ietekmīgākās viedokļa veidotājas ir Laima Muktupāvela un Māra Zālīte.

 

Pētījumā secināts, ka informāciju par kultūras pasākumiem Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegūst televīzijā un laikrakstos. Aptuveni 1/4 aptaujāto informāciju par kultūras pasākumiem saņem no saviem radiniekiem, paziņām un draugiem, bet informācija internetā, uz afišām un pa radio apjoma ziņā sasniedz diezgan līdzvērtīgu auditoriju - 1/5 daļu Latvijas iedzīvotāju.

 

Autori secinājuši: jo gados vecāka auditorija, jo biežāk informācijas avots ir televīzija un laikraksti. Informācija par kultūras notikumiem šajos medijos sasniedz vairāk kā pusi auditorijas vecumā no 45 līdz 74 gadiem. Gados jaunu cilvēku vidū vienlīdz populāri avoti ir internets un draugu un paziņu teiktais. Šādā veidā informāciju iegūst 40% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem un 30% vecumā līdz 34gadiem.

 

Arī afišas salīdzinoši visvairāk pamana jaunieši, bet visvairāk tās pazūd rīdzinieku informācijas avotu klāstā. Tāpat rīdzinieki uz pārējo Latvijas iedzīvotāju fona vismazāk informāciju iegūst no laikrakstiem, taču biežāk izmanto visus pārējos avotus.

 

Pastāv arī sakarība, ka trūcīgie iedzīvotāji krietni biežāk par kultūras notikumiem uzzina televīzijā, bet daudz retāk - internetā un no draugiem, radiem, paziņām, savukārt turīgākie - internetā, no radiniekiem un draugiem un reklāmām, secināts pētījumā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas