Prezidenta paspārnē strādājošie eksperti iesaka dot pašvaldībām lielāku brīvību vietējo kopienu lietu kārtošanā

Rīga, 11.dec., LETA. Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas izveidotā ekspertu grupa iesaka pieļaut vietējo pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā pēc iespējas lielāku vietējo pašvaldību pašiniciatīvu vietējo kopienu lietu kārtošanā, kā arī paredzēt dažādas pieejas dažādām pašvaldībām, atsakoties no liekas centralizācijas, teikts ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei priekšlikumu projektā.

Pirmajā ekspertu ziņojumā, kurā aplūkoti aktuāli pašvaldību jautājumi, norādīts, ka nepieciešams nodrošināt vietējo pašvaldību spēju kārtot vietējās lietas, stiprinot to savstarpējo kopdarbību, kā arī paredzot atbalstu lielāku un administratīvi spēcīgāku vietējo pašvaldību veidošanai.  

Eksperti iesaka izslēgt no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas, kuras nav īstenotas vai netiek ievērotas, kā arī skaidri formulēt, kādos gadījumos pieļaujamas vietējo pašvaldību teritoriālās izmaiņas. Tāpat, pēc ekspertu domām, rūpīgi jāizvērtē jautājums par jauna pašvaldības iekārtas likuma izstrādāšanas nepieciešamību vai esošā likuma būtisku pārskatīšanu.

 

Ziņojumā secināts, ka vietējās pašvaldības būtu izmantojamas demokrātijas procedūru nostiprināšanai un pilnveidošanai. Atbalstāmi būtu dažādi iedzīvotāju līdzdalības sekmēšanas eksperimenti - pilotprojekti, uz kuru bāzes attiecīgās iniciatīvas varētu tikt ieviestas plašāk. Piemēram, ekspertu grupa rosina dažās pašvaldībās izvērtēt iespēju iedzīvotājiem tieši vēlēt mēru, iedzīvotājus iesaistīt deputātu skaita noteikšanā, kā arī radīt mehānismus, kas nodrošina pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību budžeta veidošanā. Turklāt eksperti rosina pieņemt likumu par vietējiem referendumiem, paredzot lemjošu referendumu, kā arī likumā nosakot konkrētus jautājumus, par kuriem pieļaujams vietējais referendums.

Ziņojumā teikts, ka nepieciešams ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas papildprotokolu, tādējādi uzņemties arī starptautiskās saistības attiecībā uz iedzīvotāju līdzdalības sekmēšanu pašvaldībās. Ekspertu grupa uzskata, ka būtu pilnveidojama Latvijas viedokļa un interešu pārstāvība gan pašvaldību, gan atbildīgās ministrijas personā Eiropas Padomes institūcijās, kas uzrauga hartas izpildi.

 

Tāpat norādīts, ka vajadzētu nodrošināt, ka vietējo pašvaldību mājaslapās internetā pārskatāmā veidā ne vēlāk kā saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienā pieejami visi spēkā esošie saistošie noteikumi aktuālā konsolidētā versijā. Būtu arī jānodrošina, ka visu pašvaldību saistošie noteikumi tiktu izsludināti vienkopus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un iedzīvotājiem būtu ērti pieejamas visu pašvaldību saistošo noteikumu oficiālās publikācijas un to konsolidētās versijas vienkopus.

 

Eksperti uzskata, ka jādrošina valsts institūciju, visupirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), metodisku un juridisku atbalstu vietējām pašvaldībām dažādu to kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai, īpaši sekmējot pašvaldību sadarbību dažādu funkciju kopīgai īstenošanai, kā arī iedzīvotāju izglītošanu un iesaistīšanu pašvaldības darbībā. Izveidot interaktīvu vidi pašvaldību labās prakses, kā arī problēmu risinājumu apkopojumam dažādās jomās, kā arī intensificēt VARAM darbību pašvaldību jautājumu informatīvās bāzes nodrošināšanā.

 

Ziņojumā teikts, ka ieteicams sekmēt reģionālu ētikas padomju vai komisiju izveidošanu un darbību neskaidru pašvaldības deputātu darbības gadījumu risināšanai, tādējādi uzlabojot vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvību un veidojot attiecīgas tradīcijas. Lai palielinātu vietējo pašvaldību ietekmi uz valstī pieņemamajiem lēmumiem un stiprinātu vietējo pašvaldību kopdarbību ar valsts varu, rosināts apsvērt iespēju noteiktam skaitam pašvaldību piešķirt noteiktas konstitucionālās pilnvaras vai iesaistīt vietējo pašvaldību delegātus atsevišķu lēmumu pieņemšanā. Tāpat vajadzētu palielināt pašvaldību finanšu atbildību, palielinot ieņēmumu autonomiju un izdevumu izvērtējumu. Lemšanā par pašvaldību finanšu jautājumiem, būtu svarīgi balstīties ne tikai uz sektora kopīgo un vidējo situāciju, bet arī uz individuālu pašvaldību analīzi.

 

Eksperti uzskata, ka nevajadzētu kārtējo reizi atlikt jauna finanšu izlīdzināšanas likuma pieņemšanu, kā arī GMI pabalstu izmaksai ieteicams būtu paredzēt mērķdotāciju pašvaldībām no valsts budžeta. Būtu ieteicams apsvērt uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas novirzīšanu speciālam pašvaldību ekonomiskās attīstības fondam, un sadalīt starp pašvaldībām, izmantojot piemērotus statistikas datus, kas saistīti ar ekonomisko aktivitāti teritorijā, un vispārīgas dotācijas vai mērķdotācijas veidā pārskaitīt pašvaldībām, teikts ziņojumā.

 

Eksperti uzskata, ka ieteicams izstrādāt un pieņemt speciālu likumu par Rīgu kā Latvijas Republikas galvaspilsētu, kurā varētu tikt ietverti speciāli noteikumi par iedzīvotāju pārstāvniecību Rīgas domē, atsevišķas atkāpes no vispārējiem pašvaldības deputāta pienākumu īstenošanas nosacījumiem, kā arī specifiski galvaspilsētas funkciju un finansējuma noregulējumi. Varētu arī noteikt atšķirīgu deputātu skaita noteikšanas kārtību novadiem atkarībā no tajos ietilpstošo pagastu un pilsētu skaita. Novados, kur nav bijusi apvienošanās vai kur apvienojušās divas pašvaldības, ieteicams būtu mazāks deputātu skaits. Ieteicams būtu samērot pašvaldību vēlēšanu likuma un administratīvo teritoriju likuma kritērijus. Republikas pilsētās nevajadzētu mainīt deputātu skaitu, izņemot Rīgā varētu būt neliels samazinājums, kamēr netiek pieņemts speciāls likums. Piemēram, Rīgā varētu būt 55 deputāti, novados, kuros ir līdz 4000 iedzīvotājiem - deviņi deputāti, novados, kuros ir no 4000 līdz 10 000 iedzīvotāju un kuri sastāv no vairāk nekā divām teritoriālajām vienībām - 13 deputāti, novados, kuros ir no 10 000 līdz 20 000 iedzīvotāju - 15 deputāti, novados, kuros ir virs 20 000 iedzīvotāju - 17 deputāti, bet novados ar iedzīvotāju skaitu no 4000 līdz 10 000 iedzīvotāju - 11 deputāti, novados, kuros ir virs 10 000 iedzīvotāju - 13 deputāti.

 

Eksperti pieļauj iespēju nākotnē paredzēt, ka pašvaldības domes iepriekšējais sasaukumam vai pašvaldības iedzīvotājiem vietējā referendumā ir iespēja likumā noteiktās robežās noteikt deputātu skaitu pašvaldības domē. Turklāt ieteikts atteikties no iespējas pašvaldības domes deputātam atturēties balsojumos, pieļaujot tikai par vai pret balsojumus. Ziņojumā norādīts, ka jāparedz ierobežojumu apvienot pašvaldības deputāta amatu ar amatu pašvaldības centrālajā administrācijā, proti, ar administratīva rakstura institūcijām un struktūrvienībām, likumā funkcionāli iezīmējot attiecīgos amatus. Tāpat ieteikts noteikt atlīdzības ierobežojumus pašvaldības vadošajiem politiskajiem amatiem amatu savienošanas gadījumos, lai izslēgtu situāciju, ka blakus darbs ir ienesīgāks par pamata darbu domē, kā arī rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaru laikā deputāts nevar stāties amatā pašvaldības institūcijās vai struktūrvienībās, izņemot, ja par to ir nobalsojusi pašvaldības dome ar divu trešdaļu deputātu balsu vairākumu.

 

Ziņojumā norādīts, ka jānosaka, ka pašvaldības mājaslapā internetā pie informācijas par domes deputātiem jānorāda katra deputāta līdztekus deputāta amatam ieņemamie amati un darbavietas, kā arī jānodrošina nepārtraukta attiecīgās informācijas aktualizēšana. Tāpat jāstiprina pašvaldības domes deputāta saikne ar vēlētājiem, nosakot pienākumu ne retāk kā reizi mēnesī rīkot iedzīvotāju pieņemšanas, kā arī praksē ieviešot un veicinot citas iedzīvotāju un deputātu saziņas formas. Vajadzētu atcelt kā obligātu pagasta vai pilsētas pārvaldes nosaukuma lietošanu, kā arī atcelt obligāto prasību, ka pagasta vai pilsētas pārvaldēs jābūt vadītāja amatam. Pagasta vai pilsētas pārvaldes darba organizācijas jautājumus lietderīgāk atstāt katras pašvaldības ziņā. Tāpat, pēc ekspertu domām, jāatceļ iespēju domes priekšsēdētājam veikt izpilddirektora pienākumus pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem.

 

Ziņojumā teikts, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas, jāvienojas par reģionālās pārvaldes pilnveidošanu. Savukārt kontekstā ar publisko pakalpojumu pilnveidošanu vajadzētu harmonizēt valsts varas un pārvaldes teritoriālo dalījumu, tai skaitā izdiskutēt Saeimas vēlēšanu apgabalu atbilstību dažādiem pārvaldes teritoriāliem dalījumiem.

 

LETA jau ziņoja, ka pēc Valsts prezidenta iniciatīvas šā gada jūnijā tika izveidota ekspertu grupa, kuras uzdevums bija vērtēt valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām.

 

Grupa ir apspriedusi un analizējusi vietējo pašvaldību darbības normatīvo regulējumu un praktisko darbību. 14.decembrī sagatavotos priekšlikumus plānots apspriest ar iesaistītajām pusēm, lai uzklausītu viedokļus un lemtu par turpmāko rīcību izmaiņu ieviešanai.

 

Šis ir pirmais ekspertu grupas ziņojums, tā turpinās darbu, tai skaitā skatot citus ar pašvaldībām saistītus jautājumus.

Ekspertu grupā darbojas Latvijas Universitātes (LU) politikas zinātnes asociētā profesore Daina Bāra, sabiedriskās politikas centra "Providus" politiskās korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps un LU Ekonomikas fakultātes Publiskās pārvaldes katedras asociētā profesore Inga Vilka.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas