Prokuratūra: Drošības policijas amatpersona Lemberga interesēs pieprasījusi zvanu izdrukas

Rīga, 31.aug., LETA. Augsta Drošības policijas (DP) amatpersona tiek turēta aizdomās par to, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga un apsardzes dienests "Venta" vadības interesēs, safabricējot informāciju, organizējusi virknes Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu vadītāju, īpašnieku un ar tiem saistītu fizisku un juridisku personu mobilo tālruņu zvanu izdruku pieprasīšanu no mobilo sakaru operatoriem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais prokuratūras lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai.

 

Patlaban no amata jau atstādinātais DP 1.Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks un 2.biroja priekšnieks Arnis Indriksons apsūdzēts par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

 

Saskaņā ar apsūdzību Indriksons 2004.gada maijā par izdruku pieprasīšanu vienojies ar toreizējo SIA "Apsardzes dienests "Venta"" analītiskās nodaļas vadītāju, bijušo premjera Einara Repšes ārštata padomnieku Jāzepu Meikšānu, kurš par katra konkrētā abonenta mēneša ienākošo un izejošo zvanu izdruku solījis maksāt 30 līdz 40 latus. Tiesa, tolaik Meikšānas divus mēnešus vairs nebija premjera padomnieks, jo Repše demisionēja 2004.gada februārī, bet amatu oficiāli pameta martā.

 

Apsūdzības liecina, ka likumīgu pamatu izdruku pieprasīšanai no SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) Indriksons radījis, operatīvās pārbaudes lietas "Kurmis" ietvaros noformējot fiktīvu tikšanos ar kādu avotu, kas it kā sniedzis informāciju par to, ka ar dīzeļdegvielas zādzībām no naftas vada Polocka-Ventspils saistīti vairāki Ventspils uzņēmēji un viņiem pietuvinātas personas. Indriksona padotie, izpildot viņa norādījumus, to noformējuši kā operatīvo informāciju, kas ļāvis LMT pieprasīt izdrukas.

 

Apsūdzībā fiksētas septiņas netālu no DP ēkas notikušas Indriksona un Meikšāna tikšanās, kuru laikā DP darbinieks nodevis apsargam diskus ar zvanu izdrukām, par šo "pakalpojumu" saņemot kopumā "ne mazāk kā 2000 latu". Pēc tam, kad 2005.gada aprīlī Meikšāns pameta darbu "Ventā", Indriksons atkārtoti esot safabricējis informāciju par tikšanos ar avotu, bet saņemtās izdrukas nodevis jau citam "Ventas" darbiniekam - apsardzes organizatoram Valdim Bekešam.

 

Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Bekešs pirms darba sākšanas "Ventā" bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo iestāžu nodaļas vadītājs. No KNAB viņš bija spiests aiziet, jo ir bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks.

 

Indriksonam galīgā apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas un 320.panta 2.daļas - par kukuļņemšanu un to, ka viņš kā valsts amatpersona tīši, ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Šīs darbības, pēc prokuratūras domām, veiktas mantkārīgā nolūkā, kas izraisījušas smagas sekas.

 

KL 318.panta 2.daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā. Savukārt KL 320.panta 2.daļa vainīgo personu paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

 

Indriksonam kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums ieņemt amatu DP, kā arī sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana.

 

Aģentūras LETA rīcībā esošais lēmums liecina, ka Indriksons sevi par vainīgu viņam inkriminētajos noziegumos neatzīst. Saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu", DP darbinieka sniegtās liecības šajā procesā ir klasificētas kā "slepens valsts noslēpuma objekts".

 

Par cietušajiem, proti, tiem, kuru zvanu izdrukas tika iegūtas un nodotas trešajām personām, ir atzītas kopumā 14 personas, tostarp gan tā dēvētie Lemberga oponenti, gan sabiedrotie. Viņu vidū ir tranzītbiznesa uzņēmēji Olafs Berķis, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Mamerts Vaivads, Edgars Jansons un Valentīns Kokalis, juristi Mārtiņš Kvēps un Arnis Nīcgalis. Tāpat izdrukas saņemtas par tālruņiem, kas reģistrēti uz AS "Kālija parks", SIA "iLink" un SIA "LSF Holdings" vārda un kurus izmantojuši, piemēram, Oļegs Stepanovs, un citas personas.

 

Divtik garš ir uz tiesu uzaicināto liecinieku saraksts. To vidū bez Meikšāna un Bekeša ir arī Lembergs, DP priekšnieks Jānis Reiniks, Ventspils uzņēmējs Jānis Blažēvičs, AS "Ventspils nafta" (VN) valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone un daudzi citi. Kopumā lietā cietušo un liecinieku statuss piemērots 35 personām.

 

SIA "LSF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jansons, kurš izdruku pieprasīšanas lietā atzīts par cietušo, aģentūrai LETA norādīja, ka ir divas ar telefonu sarunām saistītas lietas, kurās viņš atzīts par cietušo - vienā no lietām tika nelikumīgi vāktas zvanu izdrukas, bet otrā lietā nelikumīgi noklausītas telefona sarunas.

 

"Uzskatu, ka nelikumīgi noklausītās telefona sarunas ir daudz smagāks noziegums, jo tajā lietā bija iesaistītas ļoti daudzas personas, kuras to veica ar apzinātu nolūku dabūt stenogrammas, lai redzētu, ko runā misters Edgars Jansons," sacīja "LSF Holdinga" vadītājs, piebilstot, ka "tādu misteru edgaru jansonu ir vismaz 45". Viņš norādīja, ka telefona sarunu noklausīšanās ilga vairāk nekā gadu.

 

Jansons runā par prokuratūras izmeklēšanā esošo kriminālprocesu, kurā apsūdzības par nelikumīgu sarunu noklausīšanos uzrādītas sešiem esošajiem un bijušajiem Valsts policijas darbiniekiem, bet par cietušajiem pagaidām atzītas arī sešas personas.

 

Informāciju par šo kriminālprocesu Ģenerālprokuratūra sniedza pēc tam, kad tā tika lūgta komentēt biedrības "Sabiedriskās izmeklēšanas birojs" (SIB) izplatīto informāciju, ka nesen atklāta kāda sarunu noklausīšanās, kurā veselu gadu nelikumīgi noklausīti vismaz 45 cilvēki. Noprotams, ka starp cietušajiem ir ar Ventspils tranzītbiznesu saitīti uzņēmēji.

 

Pēc Jansona domām, lieta, kurā tika vāktas mobilo tālruņu zvanu izdrukas, ir mēģinājums "kā tādā dzelzceļa stacijā pārlekt uz mazākas nozīmes ceļu". Viņaprāt, sabiedrībai lielāka uzmanība būtu jāpievērš "maģistrālajam ceļam", proti, noklausīšanās lietai.

 

Izdruku lietā par cietušo atzītais jurists Kvēps aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām neplānojot vērsties tiesā pret DP amatpersonu, jo "tā amatpersona vēl ir jānotiesā", un tikai pēc tam varēs lemt, vai izvirzīt civilprasību. Arī uzņēmējs Berķis atzina, ka pagaidām nav domājis par civilprasības izvirzīšanu pret krimināllietā apsūdzēto bijušo DP darbinieku, taču šādu iespēju neizslēdza.

 

Vēl divi cietušie uzņēmēji - Vaivads un Kokalis, tāpat kā liecinieces statusā esošā VN prezidente Pētersone, nekādus komentārus par šo lietu sniegt nevēlējās.

 

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais lēmums, prokuratūras ieskatā, nelikumīgās darbības Indriksonam palīdzējis veikt arī apstāklis, ka DP nebija stingri reglamentēta kārtība no sakaru operatoriem saņemto zvanu izdruku pieprasīšanā, izmantošanā un glabāšanā.

 

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka DP nevar sniegt kādus komentārus par lietas apstākļiem un būtību. Viņa norādīja, ka bijušais DP darbinieks Indriksosns pats aizgājis no darba. Apses-Krūmiņas rīcībā neesot informācija, ka saistībā ar šo lietu varētu tikt pārbaudīti vēl kādi DP darbinieki.

 

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.pants" iepriekš atzina, ka pierādījumus pret kādu DP darbinieku izdevies gūt arī tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kurā apsūdzēts arī Lembergs. Uz jautājumu, vai tiesa, ka pierādījumi iegūti, Ventspils amatpersonu lietas ietvaros veicot kratīšanu, Maizītis atbildēja: "Daļēji, jā."

 

Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore krimināllietu nodevusi izskatīšanai tiesā, tomēr prokuratūra, atsaucoties uz likumu normām, klusē par lietas izmeklēšanu. Maizītis intervijā LTV norādīja, ka lieta atrodas "slepenajā tiesvedībā", proti, apsūdzētais tiek turēts aizdomās par valsts noslēpuma izpaušanu.

 

Lietu izskatīs Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Andis Celms. Tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka tiesas sēdes datums gan vēl nav nozīmēts.

 

Šobrīd pensijā esošais Meikšāns laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) šonedēļ, vaicāts par savu statusu šajā lietā, norādījis: "Es devu prokuratūrā parakstu un nevēlētos šo jautājumu vairāk komentēt." Līdzīgi Meikšāns atbildēja arī uz jautājumu, vai viņš no DP darbinieka iegūtos materiālus nodevis Lemberga rīcībā.

 

Lembergs uz NRA jautājumu, vai taisnība, ka kāds DP darbinieks viņam vācis informāciju, atbildēja: "Man nav bijis nekādu darīšanu ne ar vienu no DP darbiniekiem."

 

Patlaban mājas arestā esošais Ventspils mērs apgalvojis, ka viņš nav pat pratināts saistībā ar kādu no DP un tāpēc arī nezina, "ap ko tur lieta grozās".

 

Lembergs nepazīstot Meikšānu, "jo no Repšes komandas kontaktējies tikai ar Danu Titavu", savukārt no apsardzes firmas "Venta" darbiniekiem Lembergs pazīstot tikai tās vadītāju Aivaru Valci, raksta NRA.

 

Aģentūras LETA rīcībā esošajā prokuratūras lēmumā Valcis minēts kā viens no lieciniekiem, kas būtu uzaicināms uz tiesu.

 

Ventspils mērs intervijā NRA neizslēdz iespēju, ka "kādreiz Valcim līdzi ir bijis arī kāds cits darbinieks un tas varētu būt bijis Meikšāns", tomēr atmiņā šis cilvēks neesot palicis. Ar firmas "Venta" vadību pārsvarā esot pārrunātas "grandiozās zādzības" no dīzeļdegvielas cauruļvada.

 

Savukārt laikraksts "Diena" šā gada martā, rakstot par psiholoģiskās ietekmēšanas metodēm un to iespējamo izmantošanu Lemberga interesēs, norādīja, ka ar Ventspils mēru neoficiāli ļoti cieši ir saistīta apsardzes firma "AD Ventspils", kas esot izveidota uz "Ventas" bāzes.

 

"AD Ventspils" dibinātājs ir bijušais Valsts policijas Ventspils nodaļas šefs, tagad Ventspils pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Anatolijs Dzelzkalējs, bet firmas padomes priekšsēdētājs ir bijušais "Ventas" vadītājs Valcis.

 

"Starp ar Lembergu saistītiem drošībniekiem minēts arī (...) bijušais KNAB operatīvā dienesta vadītājs Valdis Bekešs, kurš no biroja aizgāja, jo savulaik bijis saistīts ar VDK," rakstīja "Diena".

 

Kā ziņots, kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma šā gada 14.martā tika apcietināts, bet Rīgas apgabaltiesa 10.jūlijā mainīja viņam piemēroto drošības līdzekli uz mājas arestu. Lembergam līdz ar mājas arestu paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, tiek kontrolētas viņa sarunas un korespondence, aizliegts pildīt vairākus amatus.

 

Prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu vairākās epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem nodarījumiem.

 

Lembergs apsūdzību neatzīst un uzskata to par politiski motivētu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas