Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Reto slimību diagnostiku aprok birokrātijas kalnos

Mēneši un pat gadi - tik ilgs laiks var būt nepieciešams, lai retu slimību gadījumā varētu noteikt diagnozi, un ne jau vienmēr tādēļ, ka tam būtu objektīvi iemesli.

Laiks paiet, lai izsistos cauri Latvijas veselības aprūpes organizatoru saceltajiem birokrātijas mūriem. Taču tieši diagnozes noteikšana ir pamatā ārstēšanas vai terapijas izvēlei. Kā atzina reto slimību biedrība Caladrius, pašlaik daudzi bērni, par kuriem ir aizdomas par retu saslimšanu, dzīvo bez diagnozes.

 

Lai to varētu uzstādīt, visbiežāk tas jādara ārzemēs speciālos diagnostikas centros, taču Latvijas likumdošana paredz, ka izdevumus par to sedz tikai pacientiem ar letālu saslimšanu. Kā nepārdomātu kārtību to vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ģenētiķe Baiba Lāce. Retas saslimšanas gadījumā nemaz nevar vienmēr pateikt, vai slimībai ir letāls iznākums, jo vairāk, ja nemaz nezini, kas tā īsti ir par saslimšanu.


Turklāt, arī lai tiktu pie atbildes, vai valsts to apmaksās vai nē, var paiet daudzi mēneši, jo Veselī-
bas norēķinu centrs, kuram jāsūta pieprasījumi par diagnostikas apmaksu, tos mēdzot atsūtīt at-
pakaļ, ja nepareizi tiek aizpildīts formulārs. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris
Bundulis gan bilda, ka gluži bez birokrātijas šādos gadījumos iztikt nevar, jo šīs diagnozes apmak-
sā no valsts budžeta līdzekļiem, tātad nodokļu maksātāju naudas; un, ja šīs naudas piešķiršana

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas