Rodas domstarpības par iecerētajiem ierobežojumiem pilsonības iegūšanai par konstitucionālo vērtību apdraudēšanu

Rīga, 2.okt., LETA. Vairākām drošības iestādēm ir iebildumi pret Saeimas deputātu ieceri Pilsonības likumā paredzēt, ka Latvijas pilsonību varētu atteikt personām, kuras rada draudus Satversmē nostiprinātajām konstitucionālajām vērtībām. Deputāti iecerējuši šo šķirošanu uzticēt "kompetentām iestādēm", taču tās bažījas, ka jaunie ierobežojumi būs pārāk izplūduši.

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V) šodien pēc slēgtās sēdes, kurā tika skatīts šis jautājums, žurnālistiem paziņoja, ka deputāti esot gatavi palīdzēt drošības iestādēm izprast konstitucionālo vērtību aizsargāšanu naturalizācijas procesā, lai tikai likumā tiktu iekļauta minētā norma.  

Politiķis skaidroja, ka šodien apakškomisijas slēgtajā daļā sarunās ar drošības iestādēm noskaidrots, ka deputāti likuma grozījumos gribēja ietvert plašāku atsevišķu normu skaidrojumu, bet patlaban lietotais formulējums ir šaurāks. Drošības iestādes esot norādījušas, ka nevarēs piemērot vairākas likumprojektā ierakstītās "deklaratīvās un liekās" normas. Savukārt parlamentārieši uzsver, ka regulējuma izveidošanā ir izmantoti pētījumi un starptautiskā pieredze, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.

 

Līdz ar to deputātiem būs jādomā vai nu par drošības iestāžu izglītošanu, vai arī par nepieciešamību atsevišķas lietas likumprojektā pārdefinēt, skaidroja Čaklais.

 

Runa ir par Pilsonības likums 11. un 17.panta nosacījumiem, kuri regulē ierobežojumus naturalizēties un naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību. Cita starpā likumprojektā teikts, ka Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, ja to konstatē kompetentas iestādes. Pēc tam ir sīkāk uzskatīti konkrētāki gadījumi.

 

Deputāti šodien uzklausīja Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvjus.

 

Apakškomisija arī apsprieda nepieciešamību Pilsonības likumā sakārtot pretendentu dzīvesvietas jautājumu - parlamentāriešiem vēl būs jāizvēlas, vai to dēvēt par pastāvīgo vai faktisko dzīvesvietu un kā šie termini tiks definēti. Izskanējušajos priekšlikumos tiek rosināts dzīvesvietu pārbaudīt, izmantojot izziņas no valsts iestādēm, tajā skaitā Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī no darba vietas. Kā vēl viens risinājums tiek apsvērta iespēja apsekot dzīvesvietu.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas