Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rosina vienkāršot birokrātiju mežsaimniecībā

Izskatīšanai valdībā un pēc tam Saeimā tiek virzīti mežu īpašniekiem labvēlīgi, bet radikālajiem vides aizstāvjiem netīkami grozījumi Meža likumā. Asākā diskusija notiek par apšu galvenās cirtes vecuma samazināšanu no 41 līdz 31 gadam.

Tas ir kompromisa piedāvājums, jo mežinieki apsei kā pioniersugai vispār prasīja novākt
ciršanas vecuma ierobežojumu. Tāpat kā baltalksnis, arī apse neiznīks. Tomēr galu galā
noteicošais arguments izrādījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes veiktais pētījums, kurā secināts, ka kodoltrupe plašos apjomos skar apses, kam ir vairāk par 30 gadiem.

Pasaules dabas fonds jau iebildis, ka trūkst pētījumu par to, kādu ietekmi cirsmas vecuma
samazināšana uz meža ekoloģiju atstās ilgākā laikā. Dabas fonda Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis tomēr kritizē likuma pārveidotājus par īstermiņa domāšanu, kurā dominējot ekonomiskās intereses.

 

Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrība aicina uz racionālāku un no birokrātijas
brīvāku domāšanu, kas šobrīd arī atspoguļojas Meža likuma grozījumu projektā ne tikai attiecībā uz apsēm.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas